Purva zēna rekvizīts latviešu detektīvfilmai tapis Berlīnes specefektu darbnīcā

Latviešu režisora Reiņa Kalviņa psiholoģiskā detektīva "Klajumā aiz meža" viens no svarīgākajiem personāžiem ir purvā atrasts miris zēns, un šim tēlam paredzēto rekvizītu izgatavojusi Berlīnes darbnīca "Twilight Creations". Uzņēmums specializējas specefektos un grima mākslā, un filma drīz būs redzama Latvijas kinoteātros. Zēna tēlam filmā nav teksta, un viņa seja ir teju nemanāma, taču rekvizīta izveide prasījusi vairākas nedēļas darba.

Ar to, kā tapis rekvizīts un kā tas nonāca no Vācijas uz filmēšanas laukumu, preses izdevumam Delfi pastāstīja darbnīcas pārstāvji Jērns Zeiferts (Jörn Seifert) un Tamāra Aviva (Tamar Aviv).

Darbnīca ar kinoprojektu pieredzi

"Twilight Creations" 2005. gadā nodibināja Zeiferts un Aviva. Darbnīcas veikums redzams "Harija Potera" filmu sērijā (2001.–2011.), Kventina Tarantīno filmā "Bēdīgi slavenie mērgļi" (2009.) un jaunākajā "Matrix" daļā (2021.). Tā veidojusi arī grima efektus fantāzijas tēliem, reālistiskus traumu atveidojumus un detalizētus rekvizītus.

Zeiferts stāsta, ka profesijas izvēli ietekmējusi interese par briesmoņu un fantāzijas filmām. Par grima skolu Berlīnē viņš uzzinājis no žurnāla raksta, ko iedevis jaunības draugs. Aviva savukārt specializējas ādā un novecošanā. Pie rekvizītu pasaules viņa nonāca, apmeklējot kinostudiju Babelsbergā, kur uzņēmums tolaik veidoja ķermeņu atveidus filmai "Bezgalīgais stāsts".

Kā tapa purva zēns

Prototips bija latviešu zēns Gusts, kurš kopā ar tēvu devās uz Berlīni. Viņu noskenēja ar trīsdimensiju skeneri, lai izveidotu digitālu modeli. Pēc Avivas teiktā, 2000. gados ķermeņa atlējumam būtu vajadzīgas vismaz divas dienas, bet tagad skenēšana aizņēma vienu dienu.

Režisors vēlējās, lai zēna ķermenis būtu mierīgā pozā, it kā viņš būtu iesnaudies. Aviva norāda, ka tā ir jutīga tēma un ka bija jāatrod veids, kā parādīt mirušu bērnu bez šausminoša izskata un ar cieņu.