"Prophets" recenzija: noslēpumaina ticības luga par pasaules galu Edinburgā
Edinburgas festivālā izrādīta luga "Prophets" vēsta par skotu pētnieci fiktīvā Britu aizjūras teritorijā, kur salinieki gatavojas pasaules galam kāda noslēpumaina pravieša vadībā. Recenzents atzīst spēcīgu sākumu, taču kritizē virspusēju kulta tēmas atklāsmi.
Edinburgas skatuves mākslas programmā aplūkota jaunākā dramaturga Džeka Makgregora luga "Prophets", kas turpina viņa iepriekšējos darbus par attālām un politiski sarežģītām pasaules vietām — no pamestas Krievijas pētniecības bāzes Svalbārā līdz Mali militārajām grupējumiem un Kambodžai Pola Pota laikā.
Jaunā izrāde risinās izdomātā salā, kas nosaukta par Sentdžonu — fiktīvā Britu aizjūras teritorijā Klusā okeāna dienvidos. Tur ierodas skotu pētniece Keriса, kuru atveido Rebeka Vilkija, oficiāli, lai pētītu augu arheoloģiskās liecības, taču patiesībā viņu vairāk interesē vietējo iedzīvotāju reliģiskā dzīve. Viņu sagaida bijušais tirdzniecības flotes jūrnieks Džo, kura lomu atveido Ksanders Kovans, kurš izrādē pilda vairākas lomas.
Keriса ievēro, ka salinieki ik vakaru pulcējas dievkalpojumos, kurus vada noslēpumains vīrietis, dēvēts par pravieti. Kamēr viņas oficiālais darbs ir saistīts ar senatni, vietējie gatavojas pasaules galam.
Daudzsološs sākums, bet virspusēja atklāsme
Režisora Freizera Skota iestudējums sākotnēji šķiet daudzsološs — aktieru spēle ir pārliecinoša, un jūtama Makgregora politiskā izpratne, kas liek nojaust par iespējamu apslēptu patiesību aiz Lielbritānijas aizjūras teritorijas lēnās administratīvās sistēmas.
Tomēr recenzents norāda, ka izrādes gaitā uzmanība pamazām novirzās no salas notikumiem uz Keriса personīgo priekšvēsturi, kas saistīta ar harismātiskiem reliģiskiem līderiem, taču paliek neskaidra un pārāk fragmentāra. Tā kā galvenā varone lielākoties vēro kultu no malas, skatītājs paliek attālināts no notikumiem, un izrāde beigās sniedz vien virspusēju vēstījumu, ka kulti ir slikti, neizceļot dziļākus sociālos iemeslus, kāpēc cilvēki tiem pievēršas.
