Prezidents un premjers maina toni: Rīga atzīst pieaugošus Krievijas draudus
Pēc mēnešiem ilgas piesardzīgas retorikas Latvijas augstākās amatpersonas pagājušajā nedēļā publiski atzinušas Krievijas radīto draudu saasināšanos, saistot to ar tuvojošamies Saeimas vēlēšanām. LA.lv komentētāja Anita Daukšte analizē šo pavērsienu un uzdod jautājumus par praktisko gatavību krīzēm.
Kopš jūlija sākuma publiskajā telpā periodiski parādās ziņas par iespējamu Krievijas agresijas pastiprināšanos un scenārijiem, kā tiktu pārbaudīta NATO 5. panta darbība. Kamēr par to runāja Polijas un citu Rietumu valstu vadītāji, Latvijas amatpersonas ilgstoši aprobežojās ar vispārīgām frāzēm par draudu nemainīgo raksturu.
Situācija mainījās pagājušajā nedēļā, kad soctīklos ar paziņojumu nāca klajā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekoja Ministru prezidenta paziņojumi par Krievijas draudu saasināšanos. Rinkēvičs norādīja, ka tuvāko nedēļu lielākie riski saistīti ar Saeimas vēlēšanām — iespējamiem kiberuzbrukumiem, migrācijas spiedienu uz robežas ar Baltkrieviju, dronu incidentiem un dezinformācijas kampaņām. Tāpēc esot lūgta pastiprināta NATO iznīcinātāju klātbūtne gaisa telpas patrulēšanai, pagarināta operācija “Vilkatis”, kā arī pastiprināti strādā iekšlietu un drošības dienesti. Prezidents kā nopietni uztveramu minēja arī scenāriju par nelielu Krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto teritorijā, uzsverot, ka Latvijas bruņotie spēki un šeit izvietotās NATO vienības reaģētu nekavējoties, negaidot Briseles diskusijas. Premjers savukārt mierinājis, ka par plaša mēroga konvencionālu iebrukumu runas nav.
Rinkēvičs aicinājis arī pārskatīt terminoloģiju, sabotāžu, teroraktus un diversijas turpmāk nesaucot par “hibrīdapdraudējumu”, jo šis apzīmējums radot maldīgu, nekaitīgu iespaidu — doktrīnas maiņa varētu palīdzēt stiprināt sabiedroto atbalstu.
Komentārā Daukšte norāda, ka retorikas maiņu, visticamāk, izraisījusi izlūkošanas informācija, un min NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja admirāļa Džuzepes Kavo Dragones pagājušonedēļ pieminēto plānu Austrumu flangam eskalācijas gadījumā, kā arī Francijas izlūkdienestu pieņēmumu, ka nozīmīga Krievijas eskalācija pret Eiropu varētu notikt 2027. gada rudenī. Autore aicina amatpersonas sniegt atbildes arī par praktiskiem jautājumiem — piemēram, rīcību elektrības atslēguma gadījumā, atgādinot par augusta vētru, kad krīzes plāni izrādījās nedarbojoties tieši elektroapgādes trūkuma dēļ.
