Prāgā mājokļa iegāde kļuvusi gandrīz neiespējama – cenas kāpj straujāk par algām

Mājokļa iegāde Eiropā kļūst arvien sarežģītāka pat cilvēkiem ar stabilu darbu un vidējiem ienākumiem. Daudzās lielajās pilsētās dzīvokļu cenas aug ievērojami straujāk nekā algas, tāpēc sava īpašuma iegāde kļūst gandrīz nereāla.

Visbēdīgākā situācija izveidojusies Čehijas galvaspilsētā. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem Prāga ir vismazāk pieejamā pilsēta Eiropā, lai iegādātos mājokli. Analītiķi aprēķinājuši, ka ar vidējiem ienākumiem būtu jāatliek visa alga 15,9 gadu garumā, lai nopirktu jaunu 70 kvadrātmetru dzīvokli. Aprēķins ir tikai teorētisks, jo tajā nav ņemti vērā izdevumi par pārtiku, komunālajiem maksājumiem, transportu un citām ikdienas vajadzībām.

Pēdējā gada laikā situācija vēl vairāk pasliktinājusies – šis rādītājs pieaudzis par 0,4 gada algas apjomu. Galvenais iemesls ir straujš nekustamā īpašuma cenu kāpums, kas apsteidz ienākumu pieaugumu. Pēdējo desmit gadu laikā jaunie dzīvokļi Prāgā sadārdzinājušies par gandrīz 180%, kamēr vidējās algas augušas tikai par aptuveni 80%.

Ekonomisti šo parādību dēvē par “mājokļu burbuļa asimetriju”, kad cenas zaudē saikni ar vietējā darba tirgus algām. Prāgā to pastiprina lēna būvniecības saskaņošana birokrātijas dēļ, kā arī globālie investori un īstermiņa īres platformas, piemēram, Airbnb, kas izspiež vietējos pircējus no vēsturiskā centra un tā apkārtnes.

Šī situācija maina jaunās paaudzes uzvedību. Ģimenes arvien biežāk spiestas ņemt hipotekāros kredītus uz gadu desmitiem vai palikt īres tirgū ilgāk nekā plānots. Tas palielina pieprasījumu pēc īres mājokļiem un rada spiedienu uz cenām. Līdzīga situācija vērojama arī citās Centrāleiropas lielpilsētās. Sociologi šo paaudzi dēvē par “īres paaudzi”, jo ilgstoša nespēja iegūt savu mājokli maina cilvēku psiholoģiju un demogrāfiju – jaunieši vēlāk dibina ģimenes un izvēlas mobilitāti, kas tieši ietekmē dzimstību reģionā.