Politologs: Šlesers piesaistījis krievvalodīgos vēlētājus, kuri nav “vateņi”
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Ainārs Šlesers šajās Saeimas vēlēšanās ieguvis ap 60% krievu balsu un piesaistījis vēlētājus, kuri 2022. gadā uz vēlēšanām neatnāca. Viņaprāt, šī grupa nav vienkārši apzīmējama kā “vateņi”.
Pēc šīm Saeimas vēlēšanām Latvijā no jauna aktualizējies jautājums, vai krievvalodīgo valsts pilsoņu balsis politikā ir atradušas jaunu pārstāvi. TV24 raidījumā “Kārtības rullis” politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis norādīja, ka būtiska loma tajā bijusi politiķim Aināram Šleseram. Pēc Rajevska teiktā, Šlesers ieguvis otro lielāko rezultātu, un viņam esot 60% krievu balsu.
Atšķirība no 2022. gada
- gada Saeimas vēlēšanas būtiski mainīja politisko spēku līdzsvaru. Partija “Saskaņa”, kas ilgstoši bija viens no ietekmīgākajiem spēkiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā zaudēja vēlētāju atbalstu un nepārvarēja 5% barjeru.
Rajevskis uzskata, ka Šlesers šoreiz teicis līdzīgus “pareizos vārdus”. Viņš minēja Ukrainu, NATO un Krievijas nosaukšanu par agresorvalsti. Politologs apgalvo, ka šie vārdi ir pieņemami krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem, kuriem tas bija grūti pieņemami “Saskaņas” gadījumā.
“Vateņi” ir pie citiem
Rajevskis uzsvēra, ka Šlesera vēlētājus nevar vienkārši dēvēt par “vateņiem”. Viņš sacīja, ka tie krievi, kurus var tā saukt, esot pie Jūlijas un pie Rosļikova. Šleseram savukārt esot vēlētāji, kuri šādi nav raksturojami.
Politologs šo pārmaiņu nosauca par monumentālu, salīdzinot ar 2022. gadu. Pēc viņa teiktā, tie paši cilvēki toreiz uz vēlēšanām neatnāca, bet Šlesers viņiem devis iespēju, un tagad viņus savācot sev apkārt. Rajevskis arī atzīmēja, ka Šlesers šo vēlētāju grupu uzrunājis bez īpaša valsts integrācijas politikas finansējuma.
