Piecus gadus pēc talibu nākšanas pie varas Afganistānā valda ekonomiskas grūtības un smagi sieviešu tiesību ierobežojumi
Sestdien Afganistānas talibu valdība atzīmē piecus gadus kopš varas pārņemšanas, kamēr valstī turpinās ekonomiskas grūtības un, pēc ANO datiem, pasaulē smagākie sieviešu tiesību ierobežojumi. Talibu pārstāvji uzsver drošības uzlabošanos, taču starptautiskā sabiedrība to joprojām faktiski neatzīst.
Sestdien, piecus gadus pēc talibu nemiernieku iesoļošanas Kabulā, Afganistānas varas iestādes rīko svinības ar sporta pasākumiem un kolonnām, kurās brauc no ārvalstu spēkiem pārņemtā tehnika. Pilsētas ielās parādījušies jauni murāļi ar uzrakstiem par neatkarību un cieņu, savukārt pilsētnieki sarīkojumus sagaida ar karogiem rotātiem rikšām un motocikliem.
Jaunieši un uzņēmēji atzīst, ka pēdējos gados uzlabojusies drošība un attīstīta infrastruktūra, tomēr galvenā problēma joprojām esot darba vietu trūkums jauniešiem. Valdības pārstāvis Zabihullah Mudžahids atzina, ka valsts ekonomikas pamati vēl tiek veidoti un nepieciešama pacietība. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju samazinās, jo pēdējo trīs gadu laikā no Irānas un Pakistānas atgriezušies vairāk nekā seši miljoni afgāņu, lai gan Pasaules banka prognozē līdz pat 4,8 procentu reālo izaugsmi.
Sieviešu tiesību krīze
Īpaši smagi ierobežojumi skar sievietes — viņām liegta piekļuve lielākajai daļai darbvietu, sabiedriskām vietām, tostarp parkiem, kā arī izglītībai pēc 12 gadu vecuma. ANO struktūra sieviešu tiesību jautājumos paziņojusi, ka afgāņu sievietes un meitenes dzīvo pasaulē visstingrāko ierobežojumu apstākļos, kas apdraud ne tikai viņu tiesības, bet arī valsts sociālo un ekonomisko nākotni. Pēdējā gada laikā sieviešu atstumtība no izglītības, nodarbinātības, tiesu sistēmas un veselības aprūpes esot vēl vairāk padziļinājusies.
Lai gan ANO atzīst, ka valstī kopumā uzlabojusies stabilitāte, tā brīdina, ka ilgtspējīga miera nosacījums ir ierobežojumu atcelšana sievietēm un meitenēm, pamattiesību aizsardzība un cīņa pret terorismu. Talibu valdību joprojām oficiāli atzīst vienīgi Krievija, lai gan tā uzturējusi kontaktus ar vairākām citām valstīm, tostarp Eiropā. Attiecības ar kaimiņvalsti Pakistānu šogad pasliktinājušās līdz pat bruņotam konfliktam, saasinot humanitāro krīzi valstī, ko jau smagi skāruši starptautiskās palīdzības samazinājumi. Žurnālistu tiesību aizstāvji kritizē arī plašsaziņas līdzekļu darbinieku vajāšanu un cenzūru.
