Pekinas debesskrāpī ietriecas lidmašīna; Ķīna klusē par negadījumu
Neliela lidmašīna ietriecās Pekinas augstākajā debesskrāpī, nogalinot pilotu un ievainojot 13 cilvēkus. Ķīnas varasiestādes ir sniegušas tikai minimālu informāciju un pastiprinājušas cenzūru.
Četras dienas pēc tam, kad neliela lidmašīna ietriecās Pekinas augstākajā debesskrāpī, oficiālā informācija joprojām ir niecīga. Pilots, kurš bija vienīgais lidaparātā, gāja bojā, bet 13 cilvēki uz zemes guva ievainojumus.
Vienīgais oficiālais paziņojums nācis no valsts kontrolētā laikraksta "Beijing Daily" – īss 60 vārdu ziņojums. Negadījums notika tikai dažus kilometrus no Džongnanhai, Ķīnas Komunistiskās partijas galvenās mītnes. 109 stāvu CITIC tornī trieciena rezultātā izveidojās caurumi, kas kopš tā laika aizlāpīti.
Dramatiskais incidents izpelnījies plašu uzmanību, taču tā videomateriāli no interneta ir dzēsti. Vismaz trīs aviācijas uzņēmumi BBC apstiprinājuši, ka saņēmuši rīkojumu apturēt vieglo lidmašīnu lidojumus, taču atteikušies sniegt sīkāku informāciju, norādot, ka viņiem aizliegts par to runāt.
Cenzūra un spekulācijas
Cenzūras mehānisms darbojies ātri un rūpīgi. No sociālajiem medijiem dzēstas ne tikai ar incidentu saistītas fotogrāfijas, bet arī attēli un mēmi, kuros redzams pats debesskrāpis. Ēka, kas pēc formas atgādina ķīniešu vīna trauku, vietējiem iedzīvotājiem bieži kalpo kā veiksmes simbols – jaunieši to fotografē, lai palaimētos eksāmenos vai darbā.
Speciālisti norāda, ka tik strauja cenzūra varētu liecināt par to, ka Ķīnas vadība vēl nav noskaidrojusi precīzus notikušā cēloņus. Notikums apšauba varasiestāžu kompetenci un apdraud svarīgus partijas naratīvus.
Drošības plaisa
Pekinā pastāv pastāvīga bezlidojuma zona aptuveni 100 kvadrātkilometru platībā, kas aptver Tiananmenas laukumu un Džongnanhai, kur dzīvo un strādā valsts augstākās amatpersonas. Analītiķi incidentu nodēvējuši par "milzīgu drošības pārkāpumu", norādot, ka lidmašīna spējusi nolidot lielu daļu pilsētas un pietuvoties politiskajam centram.
Saskaņā ar lidojumu izsekošanas dienesta Flightradar24 datiem, lidmašīna bija divvietīga, viena dzinēja Aurora SA60L, ko ražojis Ķīnas uzņēmums Sunward Aircraft. Tā ir paredzēta tūrismam, aerofotogrāfijai un atpūtas lidojumiem.
Vēsturiskas paralēles
Ārpus Ķīnas incidents raisījis asociācijas ar 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV. Tomēr tuvāka paralēle ir 1987. gada maija notikums, kad vācu pilots Matiass Rusts ar vieglo lidmašīnu nolaidās Sarkanajā laukumā Maskavā. Šis incidents atklāja nopietnus trūkumus PSRS pretgaisa aizsardzībā un izraisīja vairāku augsta ranga virsnieku atcelšanu. Līdzīgi tagad varētu tikt sodītas personas, kas atbildīgas par Pekinas drošību.
