Pašvaldību budžeta līdzekļi medijiem: informatīvā atspoguļošana vai slēpta politiskā reklāma?
Ukrainas pilsētas tērē miljonus grivnu pašvaldību darbības atspoguļošanai medijos, taču kritiķi norāda, ka tas bieži vien pārvēršas par pozitīva tēla veidošanu amatpersonām, nevis objektīvu informāciju sabiedrībai.
Ukrainas pašvaldības regulāri piešķir budžeta līdzekļus medijiem, lai atspoguļotu to darbību. Tomēr, kā liecina žurnālistu izmeklēšana, šī prakse bieži vien kalpo nevis iedzīvotāju informēšanai, bet gan politiķu pašreklāmai.
Ivano-Frankivskā pagājušajā gadā 17 mediji saņēma vairāk nekā 12 miljonus grivnu par pilsētas domes darbības atspoguļošanu. Turklāt komunālais kanāls "Veža" izmaksāja vēl aptuveni 13,5 miljonus grivnu. Līdzīga situācija ir arī citās pilsētās. Piemēram, Vinnicā papildus 60,5 miljoniem grivnu, kas tiek novirzīti komunālajiem medijiem, vēl 3,7 miljoni tiek maksāti privātajiem medijiem par atspoguļošanu. Dņipro iztērēja 5,9 miljonus grivnu papildus 75,2 miljoniem, kas paredzēti televīzijas kanālam "Dnipro TV".
Kijeva izceļas kā izņēmums – tur komunālajiem medijiem tiek tērēti aptuveni 200 miljoni grivnu gadā, bet par atspoguļošanu trešo pušu medijos netiek maksāts ne santīma. Savukārt pilsētās bez pašu medijiem izdevumi ir salīdzinoši nelieli: Čerkasos tie ir 418 tūkstoši grivnu, Odesā – 161 tūkstotis, bet Čerņivcos – tikai 37 tūkstoši (2025. gada dati).
Analītiķi norāda, ka šāda sistēma rada “informācijas burbuļus”, kur dominē tikai pozitīvi vēstījumi par varas iestādēm. Piemēram, Vinnicā vairāk nekā puse no visiem izdevumiem par atspoguļošanu nonāk reģionālajam kanālam OA VGTRK "Vinniččina". Pēc organizācijas "ČESNO" datiem, 62% šī kanāla 2025. gada decembra ziņu sižetu pieminēja vismaz vienu Vinnicas pilsētas domes amatpersonu, visbiežāk mēru Serhiju Morhunovu. Gandrīz visi sižeti bija veltīti palīdzības sniegšanai Aizsardzības spēkiem – temats, kas rada tikai pozitīvu iespaidu.
Rodas jautājums, kāpēc pilsētas dome maksā par šāda satura atspoguļošanu arī reģionālajā kanālā, ja tai ir pašai savs medijs? Atbilde, pēc ekspertu domām, ir vēlme paplašināt auditoriju un veidot pozitīvu tēlu politiskajam spēkam "Ukrainas Groismana stratēģija", kuru pārstāv mērs. Turklāt, ja mediji saņem finansējumu no pašvaldības, tie reti kad izvēlas kritiski izvērtēt tās darbu.
Mūsdienās, kad oficiālā informācija ir pieejama pašvaldību tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos, šādi tēriņi šķiet pārspīlēti. Kustības "ČESNO" analītiķe Natalka Bahament uzsver, ka masveida mediju atbalstīšana vairs nav nepieciešama un drīzāk ir pagātnes relikts, nevis efektīvs informēšanas instruments.
