Parīzes centrā atrasta iespējama 2000 gadu sena gallu nocietinājuma siena
Arheologi Sitē salā atklājuši senu nocietinājuma sienu, kas varētu būt daļa no gallu apmetnes Lutēcijas un mainīt priekšstatu par Parīzes pirmsākumiem. Atradums var atrisināt gadsimtiem ilgu strīdu par pilsētas dibināšanas vietu.
Parīzes vecākās slimnīcas “Hôtel-Dieu” teritorijā Sitē salā, netālu no Dievmātes katedrāles, kopš februāra notiekošie izrakumi devuši arheoloģisku atklājumu, kas varētu izšķirt gadsimtiem ilgu strīdu par Francijas galvaspilsētas pirmsākumiem.
Vasarā pētnieki atklāja aptuveni 20 metrus garu akmens un koka sienu, kuras uzbūve atbilst gallu nocietinājumiem dzelzs laikmeta beigās. Pie sienas atrasts arī gallu šķēpa uzgalis, bet koka paraugu sākotnējā datēšana liecina, ka tie varētu būt no laika posma starp 200. un 10. gadu pirms mūsu ēras.
Ugunsgrēka pēdas
Īpašu interesi raisījušas spēcīga ugunsgrēka pēdas – apdeguši sienas elementi, pārogļojušās sēklas un sadegušas koka ēkas paliekas. Tas sasaucas ar Jūlija Cēzara aprakstīto notikumu 52. gadā pirms mūsu ēras, kad gallu Parisii cilts, romiešu karaspēkam tuvojoties, pati nodedzināja savu nocietināto apmetni.
Gadsimtiem ilgs strīds
Cēzars savos aprakstos minējis apmetni Lutēciju, kas atradusies uz salas Sēnā upē, tāpēc ilgstoši valdīja uzskats, ka tā bijusi tieši mūsdienu Sitē salā. Tā kā pārliecinošu arheoloģisku pierādījumu trūka, radās arī alternatīva versija, ka Lutēcija varētu atrasties citur, piemēram, mūsdienu Nantērā.
Francijas Kultūras ministrija norāda, ka nepieciešami papildu pētījumi un galīgus secinājumus izdarīt vēl ir pāragri. Tomēr, ja apstiprināsies, ka atrastā siena patiešām piederējusi gallu Lutēcijas nocietinājumam, tas būtu līdz šim nozīmīgākais materiālais pierādījums, kas apstiprina Sitē salu kā Parīzes dzimšanas vietu. Atradums jau atzīts par īpaši nozīmīgu, un daļu sienas plānots rekonstruēt un vēlāk izstādīt kādā Parīzes muzejā.
