ASV uzaicina Putinu uz G20 samitu Trampa golfa klubā Maiami
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzaicināts uz G20 samitu decembrī Maiami, Trampa golfa klubā — tas būtu pirmais lielais starptautiskais samits ar Putina klātbūtni kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā.
Uzaicinājums
ASV valsts sekretārs Marko Rubio trešdien, preses konferencē Ņujorkā ANO konferences ietvaros, paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir uzaicināts piedalīties G20 valstu samitā, kas paredzēts 2026. gada 14.–15. decembrī Maiami, Trampa nacionālajā golfa klubā Doral. "Mēs esam uzaicinājuši prezidentu Putinu uz G20. Ceram, ka viņš pieņems šo uzaicinājumu," teica Rubio pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Ja Putins ieradīsies, tas būtu pirmais lielais starptautiskais samits ar viņa klātbūtni kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā un nozīmētu būtisku pavērsienu Trampa administrācijas politikā attiecībā uz Krievijas starptautisko izolāciju. Putins pēdējo reizi klātienē G20 samitā piedalījies 2019. gadā, savukārt 2023. gadā piedalījās vienā sesijā attālināti.
Kontekts un reakcijas
Rubio uzsvēra, ka Tramps ir gatavs tikties "praktiski ar ikvienu", jo problēmu risināšanai nepieciešams tikties ar cilvēkiem, ar kuriem pastāv domstarpības. Pēc Meduza ziņotā, Rubio arī norādīja, ka iespējamais enerģētikas nozares pamiers "neatrisina karu", taču varētu mazināt globālo spiedienu uz enerģijas cenām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš šomēnes teicis, ka būtu gatavs doties uz samitu un tikties ar Putinu, ja tas piedalīsies. ANO uzrunā viņš aicināja pasaules līderus turpināt ierobežot Krievijas ieņēmumus un brīdināja, ka karš var izplatīties ārpus Ukrainas, ja Putins netiks apturēts.
Situācija Ukrainā
Par spīti pūliņiem panākt pamieru, Krievija turpina masveida dronu un raķešu triecienus pret Kijivu un citām lielām pilsētām. Kā ziņo The Guardian, pēdējās divās diennaktīs Kijiva piedzīvojusi īpaši spēcīgus reaktīvo "Shahed" dronu uzbrukumus, kas noris gan dienā, gan naktī. Trešdien pilsētas centru klāja dūmi pēc vairākiem sprādzieniem — cieta degvielas uzpildes stacija, noliktavas un biznesa centrs; pēc mēra Vitālija Kļičko teiktā, gājis bojā viens cilvēks, astoņi ievainoti. Nedēļas nogalē Ukraina veikusi lielāko triecienu Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai kopš kara sākuma.
ASV Kongress nesen pieņēmis plašu sankciju likumu pret Krieviju, kas Trampam piešķir tiesības noteikt līdz 100% tarifus valstīm, kuras iepērk Krievijas enerģiju, tostarp Ķīnai un Indijai. Pārstāvju palātas ārlietu komiteja pauda kritiku, norādot, ka uzaicinājums liecina — administrācija neplāno Krieviju izolēt.
