Ombuds ziņo: migranti Lietuvas centros pakļauti kolektīvai sodīšanai un slēptai aizturēšanai
Seima ombudu biroja ziņojums atklāj, ka Pabrades uzņemšanas centrā daudzi migranti tiek pakļauti kolektīviem pārvietošanās ierobežojumiem, kas faktiski līdzinās aizturēšanai. Uzņemšanas un integrācijas aģentūra atzīst iepriekšējos trūkumus, bet apgalvo, ka situācija jau uzlabojas.
Seima ombudu biroja gandrīz 100 lappušu garš ziņojums atklāj nopietnas problēmas Lietuvas migrantu izmitināšanas centros — gan Pabrades uzņemšanas centrā, kuru pārvalda Uzņemšanas un integrācijas aģentūra, gan Ārzemnieku reģistrācijas centrā, kuru pārrauga Valsts robežsardzes dienests.
Kolektīva sodīšana
Ombude Erika Leonaitė norāda, ka atsevišķu iedzīvotāju pārkāpumi bieži izraisījuši visu centra iemītnieku pārvietošanās brīvības ierobežošanu. 2025. gada novembrī no 170 centra iedzīvotājiem tikai 26 nebija pakļauti nekādiem ierobežojumiem — tātad ap 85 procentiem tika piemēroti dažāda veida ierobežojumi. Trešā un ceturtā stāva iemītnieki cieta visvairāk — pārbaudēs konstatēts, ka durvis uz šiem stāviem bijušas slēgtas, personāls nav bijis pieejams, un daži cilvēki pilnībā izolēti savās istabās bez iespējas iziet pat koridorā.
Ombude uzsver, ka šāda prakse ir pretrunā gan starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, gan Lietuvas Konstitūcijai, kas paredz, ka cilvēka dabiskais stāvoklis ir brīvība, bet Lietuvā ārzemniekiem šis princips tiek piemērots pretēji. Aģentūra atzina, ka kolektīvi pasākumi tikuši izmantoti drošības apsvērumu un infekcijas slimību dēļ, taču apgalvo, ka šāda prakse vairs netiek piemērota un noteikumi ir pārskatīti.
Ēdiens, informācija un valodas barjeras
Ziņojumā atklātas arī problēmas ar ēdiena kaloriju daudzumu, higiēnu, medicīnisko un psiholoģisko aprūpi, kā arī informācijas trūkumu iedzīvotāju dzimtajās valodās. Daži iedzīvotāji nav saņēmuši skaidru informāciju par savām tiesībām un pienākumiem. Aģentūra norāda, ka kopš jūnija centrā pastāvīgi strādā tulki arābu, urdu un puštu valodās, un tiek izstrādāta mobilā lietotne informācijas nodrošināšanai.
Leonaitė atzīmē, ka Lietuva joprojām atpaliek no Eiropas Savienības standartiem migrantu tiesību jomā, taču atzinīgi vērtē, ka valsts iestādes vairs neapšauba cilvēktiesību ievērošanas nepieciešamību, bet meklē veidus, kā tās īstenot praksē. Daļa trūkumu, piemēram, saistībā ar higiēnas precēm un apģērbu, jau novērsta, taču sarežģītākie jautājumi, tostarp piekļuve cilvēkiem ar invaliditāti un izolācijas prakses izbeigšana, joprojām nav atrisināti.
