Okupētais Luhanska: mediji brīdina par aizmirstību un pieaugošu spiedienu uz iedzīvotājiem
Ukrainas žurnālisti norāda, ka Krievijas okupētā Luhanska un visa apgabala tēma Ukrainā tiek apspriesta maz. Pētījumi liecina par pieaugošām represijām un etnisko sastāva maiņu okupētajā teritorijā.
Ukrainas laikraksta „Ukrainska Pravda” publicētā materiālā žurnālisti un redaktori stāsta, ka Luhanska, kuru Krievija okupējusi kopš 2014. gada, Ukrainas sabiedrības uzmanības lokā nonāk reti. Pēc pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā situācija nav mainījusies: sarunās par „Austrumiem” un Donbasu parasti domāts Doņecka, nevis Luhanska.
Kāpēc par Luhansku runā maz
Luhanskas izcelsmes žurnālists Andrijs Dihtjarenko, interneta izdevuma „Reālā Gazeta” galvenais redaktors, uzskata, ka valsts okupācijas tēmu gandrīz pilnībā zaudējusi no redzesloka. Viņaprāt, šo tukšumu jāaizpilda medijiem, citādi Krievija iedzīvotājiem okupācijā var iestāstīt, ka ukraiņi viņus ir pametuši. Viņš norāda, ka Krimai ir „Krimas platforma” — politisks instruments, kas notur uzmanību uz pussalu, bet Luhanskai tāda nav. Savukārt Krievija esot izveidojusi informatīvo „kupolu” un medī vietējos korespondentus, kas sazinās ar Ukrainas medijiem.
Spiediens un iedzīvotāju skaits
Pēc „Reālās Gazetas” pētījuma, mediji līdz pilna mēroga iebrukumam fiksēja 45 gadījumus, kad okupētajā Luhanskas apgabalā vajāti iedzīvotāji, bet pēc 2022. gada 24. februāra — 131, tātad aptuveni par 191% vairāk. Biežākie apsūdzību iemesli ir spiegošana (40%), valsts nodevība (15%) un terorisms vai diversijas (15%). Dažkārt luhanskiešus apsūdz par ziedojumiem Ukrainas armijai.
Krievu īpatsvars tā dēvētajā „LNR valdībā” pieaudzis no 12,5% 2018. gadā līdz 34,8%. Žurnāliste Marina Vorotinceva norāda, ka okupācijas varas dati liecina: šogad pirmajā klasē Luhanskā uzsākuši mācības līdz 2500 bērnu, bet 2010. gadā — 3500. Pirms kara pilsētā dzīvoja vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, tagad, pēc viņas vērtējuma, varētu būt 250–300 tūkstoši. Viņasprāt, pilsēta kļuvusi par Krievijas karavīru ģimeņu bāzi, bet skolu un ielu pārdēvēšana veido ideoloģisku apstrādi. Viņa prognozē: ja karš turpināsies vēl 5–6 gadus, izaugs paaudze, kas nezinās, kas ir Ukraina.
