NVO aicina pārskatīt migrantu atgrūšanas praksi uz Baltkrievijas robežas

Cilvēktiesību organizācijas no Lietuvas, Latvijas un Polijas piektdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, aicinot valdības, kas robežojas ar Baltkrieviju, pārskatīt migrantu atgrūšanas praksi. Paziņojumu izplatīja Lietuvas "Sienos Grupė", Latvijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" un Polijas "Stowarzyszenie Interwencji Prawnej".

Organizācijas uzsver, ka migrācijas politika nedrīkst balstīties uz bailēm vai īstermiņa politiskiem apsvērumiem, bet gan uz cilvēktiesībām, cilvēka cieņu un tiesiskuma principiem. Tās norāda, ka pat ES krīzes un nepārvaramas varas regulējuma izņēmuma apstākļos dalībvalstīm joprojām ir saistošas pamata cilvēktiesību saistības.

Saskaņā ar organizāciju teikto, kolektīvās izraidīšanas bez individuāla izvērtējuma vai piekļuves patvēruma procedūrām ir aizliegtas saskaņā ar ES tiesībām. Pašreizējā atgrūšanas prakse visās trīs valstīs rada jautājumus par tās atbilstību šim regulējumam.

Paziņojumā arī norādīts, ka aizturēšana migrācijas procedūru laikā būtu jāizmanto tikai kā pēdējais līdzeklis pēc individuālu apstākļu izvērtēšanas un alternatīvu apsvēršanas. Nepilngadīgajiem bez pavadības nekavējoties jānorīko juridiskais pārstāvis, un tos nedrīkst aizturēt. Organizācijas aicina nodrošināt efektīvu juridisko palīdzību visās migrācijas procedūrās un tiesības strādāt personām, kuras nevar atgriezt izcelsmes valstī, bet nav saņēmušas aizsardzību.

Aicinājums izskanējis neilgi pēc tam, kad Lietuvas valdība apstiprināja likuma grozījumus ES pakta ieviešanai nacionālajā likumdošanā, lai gan izmaiņas vēl jāapstiprina parlamentam. Saskaņā ar ES solidaritātes mehānismu Lietuva plāno uzņemt 58 migrantus no Kipras un iemaksāt 1,14 miljonus eiro shēmā.

Lietuva atgrūšanas praksi uz robežas ar Baltkrieviju piemēro kopš 2021. gada, kad migrantu skaita pieaugums, kas plaši tiek saistīts ar Baltkrievijas valdības apzinātu politiku, izraisīja ārkārtas stāvokli. Šī prakse tika nostiprināta likumā 2023. gadā.