NATO samits Ankarā: Trampa neprognozējamā uzvedība satrauc sabiedrotos
ASV prezidents Tramps NATO samitā Ankarā demonstrēja krasas noskaņojuma maiņas, sākot ar agresīvu kritiku un beidzot ar izlīgumu, izraisot bažas par alianses stabilitāti.
ASV sabiedrotie NATO ir satraukti pēc Donalda Trampa svārstīgās uzvedības alianses ikgadējā samitā Ankarā.
Tramps ieradās Turcijas galvaspilsētā pagājušajā otrdienā acīmredzami dusmīgs par to, ka viņa panāktā pagaidu pamiera vienošanās ar Irānu nav izturējusi, un draudēja ar lielāku iznīcību. Viņš nosauca Irānas vadību par "izdzimumu" un "slimiem cilvēkiem", sēžot blakus NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem.
Tāpat viņš asi kritizēja NATO, sūdzoties par dalībvalstu, tostarp Lielbritānijas, atteikšanos viņam palīdzēt Irānas karā, atkārtoti izvirzīja pretenzijas uz Grenlandi, neskatoties uz tās suverenitāti Dānijas sastāvā, un pieprasīja ASV pārtraukt tirdzniecību ar Spāniju tās sociālistiskās valdības dēļ.
Tomēr dažas stundas vēlāk pēc tikšanās ar līderiem, kurus viņš tikko bija nokritizējis, Tramps paziņoja par vienotību un atzina, ka nekad nav bijusi tik pozitīva NATO tikšanās. Šīs siltums izpaudās arī attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ko Tramps nosauca par "ģeniālu" par viņa spēju noturēt valsti karā pret Krieviju.
Analītiķu vērtējums
Eksperti norāda, ka Trampa pēkšņās noskaņojuma maiņas cēlonis var būt simpātijas pret samita vadītāju, Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kuru Tramps slavēja par "lielu uzticību", salīdzinot ar citiem līderiem. Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite esot veiksmīgi pielāgojies, lai ietekmētu Trampu, bieži slavējot viņu par NATO "glābšanu".
Taču daži analītiķi brīdina, ka Trampa regulārie uzbrukumi sabiedrotajiem var atstāt paliekošu ietekmi, pat ja viņu nomainītu tradicionālāka administrācija. Citi uzskata, ka NATO nav novājināta, bet kļūs vairāk uz Eiropu orientēta, jo ES dalībvalstis palielina aizsardzības izdevumus.
Georgetownas universitātes profesors Čārlzs Kupčans norāda: "Būtiskā problēma ir politiskā centra sabrukums – ASV vairs nav īstas ārpolitikas. Katrās prezidenta vēlēšanās mēs svārstāmies no vienas stratēģijas uz pavisam citu. Ja esi Vācijas kanclers vai Japānas premjers, kuram gadu desmitiem bija ASV drošības garantijas, tagad jāplāno sliktākajam."
Tramps, kurš bieži maina viedokli, saglabāja neskaidrību par alianses nākotni. Viņa uzvedība samitā atstāja jautājumus par ASV lēmumu pieņemšanas konsekvenci. Analītiķi atzīmē, ka Trampa draudīgā retorika var būt daļa no viņa stila, taču tas rada bažas par alianses ilgtermiņa stabilitāti.
Kopumā samits parādīja, ka, lai gan alianse formāli paliek spēkā, tās iekšējā dinamika ir mainījusies. Kamēr Tramps turpina savu impulsīvo politiku, Eiropas sabiedrotie meklē veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei.
