NATO ģenerālis: aizsardzībai vajadzības gadījumā būsim gatavi arī uzbrukt
NATO Eiropas augstākā virspavēlnieka vietnieks Džonijs Stringers intervijā atzinis, ka alianse vajadzības gadījumā triecienus veiktu arī pretinieka teritorijā. Viņš uzsvēra, ka NATO gadiem gatavojusies Baltijas valstu aizsardzībai.
NATO Eiropas bruņoto spēku augstākā virspavēlnieka vietnieks, gaisa spēku maršals Sers Džonijs Stringers, intervijā laikrakstam "Postimees" pauda, ka alianse ir gatava veikt uzbrukumus pretinieka teritorijā, ja tas būtu nepieciešams tās dalībvalstu aizsardzībai. Interviju viņš deva Igaunijas Aizsardzības nedēļas laikā.
Stringers uzsvēra, ka NATO gan ir aizsardzības alianse, taču dažkārt, lai aizsargātos, ir jāuzbrūk. Viņš atteicās minēt konkrētu termiņu iespējamam Krievijas uzbrukumam, norādot, ka nevēlas iesaistīties diskusijās par to, vai runa ir par mēnešiem vai gadiem. Pēc viņa vārdiem, plaša mēroga uzbrukums NATO sniegtu skaidras brīdinājuma pazīmes, taču mazāka mēroga operācijas var tikt sagatavotas ātrāk, tāpēc nepieciešama pastāvīga gatavība.
Baltijas valstu aizsardzība
Komandieris norādīja, ka NATO jau vairākus gadus strādā pie atturēšanas un aizsardzības plāniem visam Eiroatlantijas reģionam, pievēršot īpašu uzmanību tieši trīs Baltijas valstu aizsardzībai. Atbildot uz jautājumu par iespējamu triecienu nepieciešamību Krievijas dziļajā aizmugurē, Stringers teica — ja NATO nonāktu militārā konfliktā, mērķu apstrāde Eiropas valstu drošības nodrošināšanai būtu tieši tas, ko alianse darītu.
Viņš arī atzīmēja, ka Krievijas dēvētā "trīs dienu speciālā operācija" jau ilgst vairāk nekā četrus ar pusi gadus un prezidentam Vladimiram Putinam neesot izdevusies.
Hibrīdapdraudējumi un droni
Runājot par hibrīdapdraudējumiem, kas nesasniedz NATO Vašingtonas līguma 5. panta kolektīvās aizsardzības slieksni, Stringers norādīja, ka militārā atbilde ir tikai daļa no plašākas kolektīvās reakcijas — dalībvalstis var piemērot sankcijas un izraidīt diplomātus.
Stringers atgādināja, ka viņš bija NATO gaisa un pretraķešu aizsardzības komandieris pagājušā gada septembrī, kad alianse pirmo reizi virs Polijas teritorijas notrieca dronus. Viņš uzsvēra, ka iesaistīšanās noteikumi un pilnvarojums ir skaidri definēti, un piebilda, ka NATO kopš tā laika ir tālāk pilnveidojusi savu pieeju, gatavojot jaunu risinājumu, kura detaļas šobrīd nevar atklāt.
