Naftas cena svārstās uz Hormuza šauruma sarunu ziņām
Otrdien Brent naftas cena īslaicīgi kritās zem 80 dolāriem par barelu pēc ziņām par iespējamām sarunām par Hormuza šauruma atvēršanu, taču pēc Irānas noliegumiem atgriezās pie 85 dolāriem. Analītiķi vienošanās izredzes vērtē piesardzīgi.
Otrdien naftas tirgū vērojamas straujas cenu svārstības. Brent markas jēlnaftas cena uz brīdi noslīdēja zem 80 dolāriem par barelu, kad izplatījās ziņas par iespējamu sarunu atsākšanos par Hormuza šauruma pilnīgu atvēršanu. Taču cena drīz atgriezās aptuveni 85 dolāru līmenī, jo Irāna noliedza, ka notiek tiešas un atklātas sarunas.
Salīdzinot ar jūlijā sasniegto virsotni, kad barela cena pārsniedza 100 dolārus, jēlnafta šobrīd ir lētāka par aptuveni 15%.
Piesardzīgs vērtējums
Stratēģijas vadītājs Aleksandrs Švedovs uzsver, ka vispirms būtu jāsaprot, par ko iespējamā vienošanās vispār ir un kādās interesēs konflikts sākotnēji izraisīts. Pēc viņa domām, publiski pieejamas informācijas par to nav, lai gan abas puses nākušas klajā ar skaļiem paziņojumiem. Švedovs pieļauj, ka konflikts varētu būt sava veida cenu regulēšanas instruments, kas kalpo papildu peļņas gūšanai un kapitāla pārdalei, un tas turpināsies, kamēr būs izdevīgs tā iniciatoriem.
Viņš arī norāda, ka esošo cenu diapazonu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, kā arī ekonomiskā stagnācija, taču to nevar uzskatīt par prognozi, jo situācija pastāvīgi mainās.
Piedāvājuma pieaugums un finanšu ietekme
Spriedzi tirgū pastiprina arī piedāvājuma puse – OPEC+ jau piekto mēnesi pēc kārtas palielina naftas ieguvi augustā, bet ASV Enerģētikas informācijas pārvalde prognozē turpmāku naftas krājumu pieaugumu pasaulē līdz gada beigām. Švedovs skaidro, ka mūsdienu naftas tirgū arvien lielāku lomu spēlē finanšu plūsmas, nevis reāls barelu, dīzeļdegvielas vai benzīna pieprasījums un piedāvājums, tāpēc militāri konflikti reizēm kalpo kā ārpustirgus cenu regulēšanas mehānisms.
Ietekme uz Latviju
Latvijas autovadītāji pasaules cenu kāpumu pēdējās nedēļās izjutuši mazāk nekā varētu gaidīt, jo tas sakrita ar degvielas mazumtirgotāju atlaižu kampaņām. Tomēr ilgtermiņā šāda bufera nav – Latvijas degvielas cenas ir tieši saistītas ar pasaules naftas produktu tirgus kotācijām (Platts), tāpēc pasaules cenu izmaiņas agri vai vēlu atspoguļosies arī vietējo degvielas uzpildes staciju cenrāžos. Cenu izmaiņu ātrumu ietekmē vairāki faktori, taču šobrīd galvenais riska avots ir neskaidrības par ASV un Irānas konflikta tālāko attīstību.
