Muzeja eksperte: ticība un draudze gadsimtiem ilgi turējusi kopā Latvijas kopienas
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāve raidījumā stāstījusi, ka līdzās amatu prasmēm un dzīvei aiz pilsētas mūriem, kopienas vienojusi arī ticība un draudze — tā bijis daudzviet vismaz līdz 20. gadsimta sākumam.
Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" par kopienu vēsturi un to, kas cilvēkus laika gaitā turējis kopā, stāstījusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece darbā ar fondiem Anita Meinarte.
Pēc viņas teiktā, kopienas var stiprināt no paaudzes paaudzē nodotas amatu prasmes, tāpat cilvēkus var vienot kopīga dzīve pilskalnā vai aiz drošiem pilsētas mūriem. Tomēr, kā uzsvērusi Meinarte, ne mazāk svarīga loma kopienu noturībā bijusi ticībai un draudzei.
Eksperte norādījusi, ka šāda situācija — kad tieši reliģiskā piederība un draudzes dzīve kalpojusi par galveno kopienu vienojošo spēku — daudzviet Latvijā pastāvējusi vismaz līdz 20. gadsimta sākumam.
Raidījums pievēršas dažādu reliģiju un baznīcu vēsturei Latvijas teritorijā, aplūkojot, kā ticība ir palīdzējusi cilvēkiem ne tikai saglabāt kopības sajūtu, bet arī izdzīvot dažādos vēstures periodos.
