Brīvdabas muzejā atzīmēja sīpolu un zivju svētkus Mihailova dienā

Sestdien Igaunijas Brīvdabas muzejā norisinājās sīpolu un zivju svētki, kas tika rīkoti par godu Mihklipāvam, jeb Mihailova dienai. Šī diena ir svarīga gan slāvu, gan igauņu tautas kalendārā, un muzeja ciema laukumā starp sētu sētu un Peipusi vecticībnieku māju valdīja rosība un prieks.

Muzeja darbiniece Einike Sovjali stāstīja, ka Mihailova diena ir patīkami rudens svētki — laiks, kad svaigā raža jau ir novākta un novietota pagrabos, tāpēc ir īstais brīdis to atzīmēt. Sētu tauta šo dienu tradicionāli svinot ar dziesmām, dejām un priecīgu kopā būšanu.

Tradicionāli ēdieni

Svētkus nav iedomājami bez ēdiena. Sētu sētas virtuvē tapa dažādi ēdieni — uz plīts vārījās mērce no žāvētas zivs, sīpoliem un bekona, krāsnī cepās pīrāgs, un gatavošanā bija arī citi ēdieni.

Muzeja darbiniece Kersti Āsa pastāstīja, ka tradicionāls Mihailova dienas ēdiens bija sautēti dārzeņi ar gaļu, kas tika gatavoti katlā. Izmantoti tikko novāktās ražas dārzeņi, bet katla dibenā likta jērgaļa no uz Mihailova dienu kautas aitas, virsū uzlikti svaigi dārzeņi, un viss tika nosūtīts uz krāsni. Apmeklētājiem bija iespēja pašiem izmēģināt seno recepšu produktu sagatavošanu, piemēram, skābētu kāpostu gatavošanu.

Lubku gatavošana

Savukārt Peipusi vecticībnieku mājā cepa pīrāgus ar sīpoliem, un apmeklētājiem bija unikāla iespēja pašiem izgatavot lubku.

Lubku meistars Pāvels Varunins paskaidroja, ka tā ir krievu zemniecības tautas māksla, ar kuru rotāja būdas, jo tā bija lēta, vienkārša un diezgan populāra. To var salīdzināt ar krievu komiksu, kurā ir attēls ar vienkāršu kompozīciju un zīmējumu, un vienmēr ir arī paskaidrojošs uzraksts.

Vispirms uz koka dēļa izgrieza attēlu, pēc tam to pārnesa uz papīra, uzklājot uz lina un kvēpu bāzes gatavotu krāsu uz iespieddēļa. Lai zīmējums būtu vienmērīgs, izmantoja koka karotes, ar kurām vadīja pa zīmējuma līnijām, lai attēls būtu skaidrs. Kad lubka bija gatava, to atlika vien izkrāsot un izrotāt ar to būdu.