Mediju uzņēmumi pieprasa, lai mākslīgā intelekta firmas maksātu par žurnālistikas izmantošanu
Berlīnes Globālajā mediju forumā izdevēji, juristi un tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji diskutēja, kam jāmaksā par ziņu saturu, ko izmanto MI čatboti. Mediju vadītāji norāda, ka čatboti izmanto viņu materiālus, bet trafiks un ieņēmumi samazinās.
Berlīnē notikušajā Globālajā mediju forumā (GMF) izdevēji, juristi un tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji apsprieda, vai un kā mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumiem jāmaksā par žurnālistiku, ko izmanto čatboti. Jautājums kļūst aktuāls, jo arvien vairāk cilvēku ziņas meklē pie MI rīkiem, bet mediji zaudē apmeklētību un ieņēmumus.
Reuters žurnālistikas studiju institūta 2026. gada aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 90 000 cilvēku visā pasaulē, rāda, ka 10% MI čatbotus ziņām izmanto katru nedēļu. Jauniešu vidū šis rādītājs ir ievērojami augstāks.
Mediju bažas
Mediju grupas Funke Media Group izdevēja Jūlija Bekere (Julia Becker) norādīja, ka agrāk meklētājprogrammas, piemēram, Google, indeksēja ziņu vietnes un novirzīja lasītājus uz rakstiem, taču šī apmaiņa esot pārtraukusies. Vācijas starptautiskās raidorganizācijas Deutsche Welle ģenerāldirektore Barbara Mesinga (Barbara Massing) uzsvēra, ka MI uzņēmumi izmanto kvalitatīvu žurnālistiku atbilžu veidošanai, bet pašu materiālu autori beigu rezultātā bieži paliek gandrīz neredzami. Viņa pauda viedokli, ka MI sistēmām par šādu saturu jāmaksā.
Oktobrī Vācijas raidorganizācijas ARD un RTL, kā arī nozares apvienības BDZV un VAUNET aicināja stiprināt autortiesību aizsardzību. ASV laikraksts The New York Times iesūdzējis tiesā uzņēmumu Brave Software, apsūdzot to satura izmantošanā bez atļaujas un maksas mūra apiešanā. ES tiesu iestādes, tostarp Eiropas Savienības Tiesa, vērtē, vai paši MI ģenerētie atbilžu teksti var pārkāpt autortiesības. Februārī mediju organizāciju koalīcija, kurā ir Guardian, BBC un Financial Times, pieprasīja noteikumus, kas izdevējiem dotu lielāku kontroli.
Maksāšanas modeļi
Amsterdamas Universitātes Informācijas tiesību institūta direktors profesors Martins Zenftlēbens (Martin Senftleben) uzskata, ka maksa par apmācību ir sarežģītāks juridisks jautājums, bet steidzamāks ir saturs, ko MI izmanto atbildēs reāllaikā. Viņš piedāvāja obligātu maksājumu sistēmu, kurā katra MI atbilde, kas balstās uz žurnālistiku, izraisītu maksājumu, bet iekasēšanu un sadali veiktu kolektīvā organizācija, līdzīgi kā mūzikas autoratlīdzību gadījumā.
Google pārstāvis Luts Mahe (Lutz Mache) apliecināja gatavību risināt sarunas ar Vācijas medijiem. Uzņēmums testē izmēģinājuma programmu "AI Contribution" ar izvēlētiem izdevējiem, taču tā vēl nav vispārēja maksājumu sistēma. Savukārt tehnoloģiju jomas jurists Jērgs Heidrihs (Jörg Heidrich) no mediju uzņēmuma Heise brīdināja, ka papildu regulējums var apgrūtināt Eiropas uzņēmumu konkurenci un kaitēt jaunuzņēmumiem un pētniekiem.
