LIZDA vadītāja: skolotājiem birokrātija atņem laiku darbam ar bērniem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga intervijā laikrakstam "Kas Jauns Avīze" stāsta, ka skolotāju ikdienu apgrūtina liels dokumentācijas apjoms. Pēc viņas teiktā, tas atņem laiku, ko pedagogi varētu veltīt skolēniem. Problēmas pastāv valsts, pašvaldību un arī pašu skolu līmenī.

Prasības dažādos līmeņos

Pēc LIZDA apkopotās informācijas, obligātu dokumentāciju valsts līmenī paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 325 un Nr. 528. Tie ietver attīstības plānus, metodiskā darba dokumentus un pedagoģiskās padomes sēžu protokolus. Vanaga kritizē arī priekšlikumu par individuālā un grupu darba žurnālu, kurā skolotājam jānorāda plānotie rezultāti un jāparakstās katru reizi.

Vislielāko atskaišu slogu, viņasprāt, rada pašvaldības un izglītības iestādes. Biežākais iemesls ir bailes no pārbaudēm, tāpēc tiek gatavoti "papīru kalni kā vairogs". Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 500 izglītības iestāžu vadītāju, direktori norādīja, ka jāpilda arī iepirkumu, akreditāciju un citi uzdevumi.

Dublēšanās un sūdzības

Pēc pētījuma datiem, pašvaldības prasa papīra formātā iesniegt skolēnu skaitu un pedagogu tarifikāciju, kaut dati jau ir Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Skolas esot spiestas maksāt 70 eiro abonementu portālā Skolutiesibas.lv, lai iegūtu dokumentu paraugus. Vanaga min arī vecāku sūdzības, kurās arvien biežāk izmantots mākslīgais intelekts, un atbildes prasa daudz darba stundu.

Viņa uzskata, ka mācību satura reforma "Skola 2030" pedagogiem radīja papildu darbu, jo trūka gatavu materiālu un vienotu vadlīniju. Precīzu datu par reformas radīto birokrātisko slogu nav.

Aicinājums mazināt slogu

Vanaga uzsver, ka arodbiedrība cīnās par pedagogu profesionālo brīvību. Viņa kritizē arī novēloto centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanu. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka norāda, ka birokrātijas mazināšanai jābūt reālām darbībām, nevis tikai lozungam.