Latvijas premjerministrs: Ukrainas bezpilota lidaparātu eksperti ieradīsies Latvijā nākamnedēļ

Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs intervijā Igaunijas medijam ERR News apstiprināja, ka Ukrainas bezpilota lidaparātu eksperti nākamnedēļ ieradīsies Baltijas valstīs. Viņi palīdzēs novērst draudus, ko rada atkārtoti dronu pārkāpumi Latvijas gaisa telpā. Šogad vairāki Ukrainas droni, iespējams, GPS traucējumu dēļ, ir iekļuvuši Latvijas gaisa telpā, kamēr Krievija cenšas aizsargāt savu naftas infrastruktūru. Pirmdien Latvijas gaisa telpā tika notriekts drons, ko paveica Francijas iznīcinātājs, kas izvietots Lietuvā Baltijas gaisa patrulēšanas misijā. Kijeva ir solījusi nosūtīt ekspertus uz reģionu, lai risinātu šo problēmu.

Kulbergs, kas stājās amatā šonedēļ pēc iepriekšējās valdības sabrukuma, daļēji šīs problēmas dēļ, otrdien Tallinā Ziemeļvalstu un Baltijas premjerministru samita malās parakstīja "dronu vienošanos" ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. "Nākamnedēļ militārie eksperti no Ukrainas, kas karoja frontē un kuriem ir pilnīgas zināšanas, nāks un novērtēs Latvijas situāciju," viņš sacīja ERR News. "Mēs uzzināsim, kāds tehniskais aprīkojums ir nepieciešams, lai vislabākajā līmenī aizsargātu mūsu debesis." Igaunijas laikrakstam Postimees viņš norādīja, ka pretdronu sistēmas no Ukrainas Latvijā varētu nonākt vēlāk šogad.

Premjers atkārtoja Zelenska apgalvojumu, ka pēdējā mēneša laikā nogalināti vai ievainoti 35 000 Krievijas karavīru un ka "93 procenti" tika "likvidēti" ar dronu palīdzību. Kulbergs uzsvēra, ka gan Latvijai, gan NATO ir jārīkojas "ātri", lai risinātu problēmu. "Mūsu parastais NATO kaujas veids nav efektīvs, un mums jāvēršas pie kāda, kas pasaulē vislabāk zina, kā to darīt," viņš sacīja, atsaucoties uz Ukrainas pieredzi.

Runājot par ekonomiku, Kulbergs norādīja, ka valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, karš ir nodarījis tiešu un milzīgu kaitējumu. "Ja mums būs vāja ekonomika, tas nozīmēs vāju aizsardzību," viņš teica, piebilstot, ka šis jautājums ir jārisina Briselē.

Premjers arī aicināja ieviest papildu sankcijas pret ēnu floti, ko Krievija izmanto naftas transportēšanai Baltijas jūrā, nosaucot to par "tikušu laika bomu". Viņš norādīja, ka nepieciešama labāka kopīga rīcība un informācijas apmaiņa.

Attiecībā uz Rail Baltica projektu Kulbergs sacīja, ka nepieciešamas "ārpus kastes" idejas un ka Latvijas posmam trūkst 3,7 miljardi eiro. Viņš norādīja, ka projekts ir "jāmazina" līdz minimumam, salīdzinot to ar pāreju no Bentley uz Opel. Viņš aicināja Baltijas valstis pārtraukt savstarpējus pārmetumus un strādāt kopā.