Laikrodži 2026: viedpulksteņi jau atklāj slimību pazīmes, bet rudenī pulksteni pārcelsim par dienu agrāk
Viedierīces uzkrāj arvien vairāk veselības datu, kas, pēc ekspertu vārdiem, dažkārt ļauj pamanīt izmaiņas organismā jau pirms simptomu parādīšanās, savukārt Eiropā šorudens pulksteņu pārcelšana notiks par dienu agrāk nekā 2025. gadā, lai gan ES noteikumi nav mainīti.
Viedpulksteņi: dati, kas pamazām atklāj arvien vairāk par mūsu organismu
LOGIN konferencē uzstājies uzņēmuma "Pulsetto" dibinātājs Povils Sabaliauskas stāstīja, ka savas veselības rādītājus seko jau astoņus–deviņus gadus un pats veicis vairāk nekā tūkstoti dažādu izmeklējumu. Viņš atminējās, ka pirms sešiem gadiem ar savākto informāciju, tostarp glikozes rādītājiem, vērsies pie ārsta, taču dati medicīniski maz noderējuši – nebija skaidrs, kā tie savākti un kā tos vērtēt. Pēc viņa vārdiem, situācija pēdējos gados mainījusies, jo valkājamās ierīces ļauj nepārtraukti uzkrāt arvien lielāku informācijas apjomu – kā piemēru viņš minēja biznesmeni Braienu Džonsonu, kurš seko simtiem sava organisma biomarķieru.
Kopā ar Vitaliju Majorovu dibinātajam "Pulsetto" – ierīcei nervu sistēmas stimulēšanai – tagad, pēc Sabaliauska teiktā, ir vairāk nekā 200 000 klientu. Analizējot "Apple Health" datus, var pamanīt likumsakarības, kas saistītas, piemēram, ar panikas lēkmēm, trīci, Parkinsona slimību vai galvassāpēm; Covid-19 pandēmijas laikā daži rādītāju pokyčiai parādījušies apmēram divas dienas pirms simptomiem.
Tomēr sporta medicīnas ārsts Mikols Butvila brīdina, ka ne visi viedpulksteņa rādītāji ir vienlīdz ticami. Kopējo miega ilgumu ierīce mēra samērā precīzi, bet dalījumu miega fāzēs, tāpat kā sirds ritma variabilitāti (HRV), sadedzinātās kalorijas, stresa līmeni vai VO2max – tie lielākoties ir algoritmu aprēķini, nevis tiešs mērījums, un divi dažādi pulksteņi no vieniem datiem var izdarīt atšķirīgus secinājumus. Īpaši piesardzīgi, pēc ārsta vārdiem, jāskatās uz pulksteņa rādīto asinsspiedienu, jo daļa ierīču to nemēra tieši, bet aprēķina pēc pulsa viļņa. Vienlaikus pulkstenis var noderēt kā pirmais signāls – piemēram, pamanīt neparasti augstu pulsu miera stāvoklī. Pēc Butvilas vārdiem, pie ārsta vērsties vajadzētu, ja neparasti rādītāji atkārtojas, ievērojami atšķiras no ieradumajiem vai parādās simptomi – sirdsklauves, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai reibonis.
Rudenī pulkstenis tiks pārcelts par dienu agrāk nekā 2025. gadā
Paralēli viedpulksteņu tēmai aktualizējas arī klasiskā pulksteņu pārcelšana. Kā raksta tv3.lt, Eiropas Savienībā kārtību nosaka 2001. gada direktīva, saskaņā ar kuru vasaras laiks sākas pēdējā marta svētdienā un beidzas pēdējā oktobra svētdienā. 2026. gadā šis datums iekrīt 25. oktobrī – gadu iepriekš tas bija 26. oktobris –, tāpēc laikrodži tiks pārcelti par vienu dienu agrāk nekā 2025. gadā, lai gan jauns ES regulējums nav pieņemts – izmaiņas saistītas vienkārši ar kalendāru. Naktī no 24. uz 25. oktobri pulksteni plkst. 3.00 pārgriezīs atpakaļ uz 2.00, iegūstot papildu miega stundu, bet vakaros satumsīs ātrāk. Eiropas Komisija 2026. gada 18. martā publicēja vasaras laika grafiku 2027.–2031. gadam, saglabājot to pašu kārtību.
Diskusijas par sezonālās laika maiņas atcelšanu Eiropas Savienībā notiek jau vairākus gadus – 2018. gadā to ierosināja Eiropas Komisija, 2019. gadā priekšlikumu atbalstīja Eiropas Parlaments, taču galīgais lēmums līdz šim nav pieņemts. Kā norāda tv3.lt, Lietuvas transporta ministrs Jurs Taminskas šo jautājumu pārrunājis ar Francijas un Zviedrijas kolēgām un pavasarī vērsies arī pie Igaunijas, Latvijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas ministriem, aicinot uz kopīgu rīcību.
