Kriptovalūtu ietekme uz globālo politiku pieaug
Kriptovalūtas arvien vairāk ietekmē politiku visā pasaulē – no ASV līdz Čehijai un Argentīnai, radot bažas par interešu konfliktiem un ārvalstu iejaukšanos.
Kriptovalūtas, kuras 2021. gadā Donalds Tramps nosauca par "katastrofu, kas gaida, lai notiktu" un "krāpniecību", viņam 2025. gadā vien nesusi vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, liecina nesen publiskotās finanšu deklarācijas. Lielāko peļņu viņš guvis no sava uzņēmuma World Liberty Financial, kas pārdeva jaunus kriptoproduktus (500 miljoni USD), un tā saukto "mēmu monētu" pārdošanas (600 miljoni USD). Šis finanšu apjoms sakrīt ar brīdi, kad Trampa administrācijas politika kriptovalūtu jomā kļuvusi labvēlīgāka – samazināts regulējums un ieviesti federālie noteikumi stabilajām monētām.
Tramps nav vienīgais politiķis, kas atbalsta kriptovalūtas kā nākotnes finanšu līdzekli. Apvienotajā Karalistē populistiskais līderis Naidžels Farāžs saskaras ar sabiedrības pretreakciju, kas apdraud viņa partijas Reform UK neapturamo kāpumu, pēc tam kad atklājies, ka viņš saņēmis 5 miljonu mārciņu lielu "dāvanu" no Taizemē bāzētā britu kriptomiljardiera Kristofera Hārborna. Arī Reform UK ir prokriptovalūtu noskaņota, un Farāžs solījis "atvest kriptovalūtu no aukstuma", ja iegūs varu.
Čehijā bijušais tieslietu ministrs Pavels Blažeks pagājušajā gadā atkāpās no amata pēc tam, kad bija pieņēmis 468 bitkoinus 45 miljonu USD vērtībā no notiesātā noziedznieka Tomasa Jirikovska. Spānijā labējais Eiropas Parlamenta deputāts Luiss "Alvise" Peress Fernandess tiek apsūdzēts par kriptovalūtu finansējuma pieņemšanu no notiesāta krāpnieka. Argentīnā prezidents Havjers Milējs izpelnījies finanšu iestāžu un sabiedrības kritiku par sava veida kriptoshēmas $LIBRA reklamēšanu sociālajos tīklos, kuras vērtība strauji pieauga pēc viņa ieraksta, bet drīz pēc tam sabruka.
Kriptovalūtu ietekme uz politiku ir pieaugoša. Eksperti norāda, ka tās kļūst par nozīmīgu finanšu avotu, kas ļauj ātri pārvietot vērtības pāri robežām, vienlaikus apgrūtinot ziedojumu izsekošanu. Blokķēde reģistrē darījumus, bet ne vienmēr atklāj maka īpašnieka identitāti. 2025. gada Chainalysis ziņojums liecina, ka Eiropas ekstrēmistu grupu kriptovalūtu lietojums tuvojas ASV līmenim – no 2022. līdz 2024. gadam Eiropas daļa pieaugusi līdz gandrīz 50% no kopējās ieplūdes.
Lai gan kriptovalūtas nav tikai labējo politiķu instruments, pētījumi ASV rāda, ka republikāņu vidū tās ir populārākas nekā demokrātu vidū (22% pret 17%). Tas atspoguļo nozarades vēlmi pēc finanšu deregulācijas un decentralizācijas. Baltā nama pārstāve Anna Kellija noraida jebkādas interešu konflikta iespējas Trampa gadījumā, norādot, ka viņa biznesa intereses pārvalda viņa dēli.
