Krimā izsludināta ārkārtas situācija pēc Ukrainas uzbrukumiem energosistēmai

Krievijas okupētajā Krimā piektdienas pēcpusdienā tika izsludināta ārkārtas situācija reģionā un Sevastopolē pēc vairāku dienu ilgiem Ukrainas uzbrukumiem, kas atstājuši bez elektrības daļu pussalas un pasliktinājuši jau tā sarežģīto situāciju iedzīvotājiem, tostarp degvielas trūkuma un sabiedriskā transporta ierobežojumu dēļ.

Sevastopoles gubernators Mihails Razvožajevs Telegram videoziņojumā paziņoja par pilsētas mēroga ārkārtas situāciju, kas būs spēkā līdz situācijas uzlabošanai. Savukārt Krimas okupācijas pārvaldes vadītājs Sergejs Aksjonovs savā videoziņojumā izsludināja reģionālo ārkārtas situāciju, uzsverot tās ekonomisko pamatojumu. Aksjonovs norādīja, ka šī pieeja vienkāršos īpašuma bojājuma atlīdzības pieteikumu procesu.

Ārkārtas situācija ļauj vietējiem uzņēmējiem izmantot force majeure klauzulas, bet iedzīvotāji var pieprasīt finansiālu kompensāciju par elektroiekārtu bojājumiem, kas radušies pārtraukumu dēļ. Tāpat varas iestādes var ierobežot pārvietošanās brīvību.

Pagājušajā nedēļā Krimā bija vērojami pārtraukumi elektrības piegādē, jo Ukrainas uzbrukumi tika vērsti pret energoinfrastruktūru. Iedzīvotāji aicināti ierobežot enerģijas patēriņu, kamēr remontbrigādes cenšas atjaunot normālu reģionālā tīkla darbību. Razvožajevs piektdien paziņoja, ka nestabilā elektroapgāde izraisījusi ūdens spiediena problēmas daļā Sevastopoles, kur atrodas Krievijas Melnās jūras flote. Ūdens apgāde atgriezīsies normālā stāvoklī, tiklīdz stabilizēsies elektrotīkls.

Piektdienas rītā tika apturēta arī jūras pasažieru satiksme Sevastopoles līcī, taču transporta amatpersonas precīzus iemeslus nenorādīja. Ierobežojumi tika noteikti arī Kerčas tiltā, kas savieno Krimu ar Krievijas kontinentālo daļu. Amatpersonas ziņoja, ka tilta šķērsošanai gaida vairāk nekā 2000 transportlīdzekļu, gaidīšanas laikam sasniedzot apmēram piecas stundas. Ukrainas spēki kopš 2022. gada iebrukuma vairākkārt uzbrukuši šim tiltam, un šoreiz iemesli kavēšanai netika paskaidroti.

Šīs nedēļas sākumā Krimas varasiestādes paziņoja, ka samazinās ikdienas vilcienu skaitu uz Krieviju un no tās uz pusi - no 14 līdz 7 maršrutiem nākamo divu nedēļu laikā. Visi atlikušie maršruti sāksies un beigsies Kerčas-Južnaja stacijā pie Kerčas tilta, bet satiksmi pārējā pussalā nodrošinās koordinēti autobusu pārvadājumi.

Vairākas nedēļas Ukraina pastiprinājusi vidēja darbības rādiusa bezpilota lidaparātu uzbrukumus militārajām kravas automašīnām un degvielas vedējiem, kas apgādā Krimu no ziemeļiem, izraisot benzīna deficītu. Lai gan pussalu ar Krievijas kontinentālo daļu savieno Kerčas tilts austrumos, Ukrainas uzbrukumu dēļ Maskava ierobežojusi tā izmantošanu bīstamu kravu, tostarp degvielas, pārvadāšanai. Tā vietā piegādes notiek pa ziemeļu sauszemes koridoru. Ukrainas armija paziņojusi, ka tās paplašinātā triecienu kampaņa var piespiest Krieviju atkal izmantot Kerčas tiltu militārajām pārvadājumiem.

Sarežģītā situācija būtiski ietekmē vietējo ekonomiku, kas lielā mērā ir atkarīga no tūrisma. Pēc izdevuma Kommersant ziņām, Krimā strauji samazinājies viesnīcu rezervāciju skaits – atcelšanas gadījumu skaits pieaudzis par aptuveni 88%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.