Krievija 2027. gadā plāno rekordaugstus militāros izdevumus, palielinot nodokļus un griežot sociālās programmas
Krievijas 2027. gada budžeta projekts paredz pēcpadomju laikā lielākos aizsardzības izdevumus, vienlaikus samazinot finansējumu veselībai, izglītībai un sociālajām programmām, kā arī ieviešot jaunus nodokļus. Eksperti brīdina, ka arvien lielāku kara izmaksu nastu nesīs iedzīvotāji un uzņēmumi.
Krievijas valdība ceturtdien atklāja 2027. gada budžeta projektu, kurā aizsardzībai paredzēti 17,1 triljoni rubļu jeb aptuveni 205,2 miljardi dolāru — par 26% vairāk nekā iepriekš plānots un par 375% vairāk nekā pirmskara 2021. gadā. Militārie izdevumi veidotu aptuveni trešdaļu no federālā budžeta un būtu lielākie pēcpadomju laikā nominālā izteiksmē.
Analītiķi norāda, ka Krievijai joprojām ir finansiāls rezerves spilvens kara turpināšanai, taču arvien lielāku slogu nesīs mājsaimniecības, uzņēmumi un sabiedriskie pakalpojumi. Ekonomists Boriss Grozovskis izdevumā IStories rakstīja, ka vēstījums ir skaidrs — par karu maksās visi, cik vien spēs, un valdība ņems naudu, kur vien tā parādīsies, pati dodot pēc iespējas mazāk.
Federālā budžeta deficīts 2025. gadā sasniedza 5,65 triljonus rubļu jeb 2,6% no iekšzemes kopprodukta. 2026. gadam prognozēts 7,3 triljonu rubļu deficīts (3,2% no IKP), kas 2027. gadā samazinātos līdz 5,4 triljoniem rubļu (2,2%). Sberbank ekonomisti gan prognozē augstāku, 2,7% deficītu, apšaubot, vai valdība spēs sasniegt izdevumu ierobežošanas un ieņēmumu palielināšanas mērķus. Valdība plāno nākamgad aizņemties 6,1 triljonu rubļu, savukārt parāda apkalpošana sasniegs 4,6 triljonus rubļu jeb 9,4% no kopējiem federālajiem izdevumiem.
Samazinājumi un jauni nodokļi
Lai segtu izdevumus, plānots samazināt finansējumu veselības aprūpei par 5,5%, izglītībai par 5,4% un sociālajām programmām par 6%, salīdzinot ar iepriekš plānoto 2027. gadam. Īpaši krasi samazināts finansējums vēža apkarošanas programmai — no 44,9 miljardiem līdz 3,9 miljardiem rubļu.
Plānotie nodokļu paaugstinājumi, kas kopā dotu papildu 1,5 triljonus rubļu, ietver 22% pievienotās vērtības nodokli ārvalstu interneta veikalu precēm, muitas nodevu par sūtījumiem, kā arī paaugstinātu nodokli ienākumiem no depozītu procentiem, dividendēm un īpašuma pārdošanas — līdz 22%. Analītiķe Aleksandra Prokopenko brīdina, ka valdība drīz var sasniegt robežu, cik daudz papildu ieņēmumu vēl iespējams iegūt ar nodokļiem kara finansēšanai.
