Eiropas valstis apspriež degvielas rezervju atbrīvošanu pēc ASV spiediena
Lielbritānija, Francija un Vācija ceturtdien rīkoja krīzes sanāksmi, lai reaģētu uz Trampa administrācijas prasībām atbrīvot dīzeļdegvielas rezerves, savukārt Īrijas enerģētikas ministrs pauž cerību, ka Vašingtona atteiksies no eksporta aizlieguma plāna.

Vairākas Eiropas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija un Vācija, ceturtdien sasauca krīzes sanāksmi, lai lemtu par kopīgu un "apņēmīgu" atbildi uz ASV administrācijas pieprasījumu atbrīvot nacionālās dīzeļdegvielas rezerves.
Spiediens nāk no ASV enerģētikas ministra Krisa Raita (Chris Wright), kurš vairākām ES dalībvalstīm, tostarp Vācijai, esot piedāvājis izvēli: vai nu izmantot savas dīzeļdegvielas rezerves, vai riskēt ar ASV dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu.
Tomēr ne visi Eiropas amatpersonas uztver draudus kā nenovēršamus. Īrijas enerģētikas ministrs Darahs O'Braiens (Darragh O'Brien) sacīja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Vašingtonai pašlaik neesot nodoma šādā virzienā rīkoties, kas liecina par cerībām, ka ASV administrācija varētu atteikties no plāna apturēt dīzeļdegvielas eksportu uz Eiropu.
Situācija parāda pieaugošo spriedzi starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem enerģētikas jomā, jo Trampa administrācija meklē veidus, kā gūt sviras ārzemēs, vienlaikus risinot iekšējā tirgus jautājumus. Eiropas valstīm nāksies izvērtēt, cik lielā mērā tās var atļauties izmantot savas stratēģiskās degvielas rezerves, neapdraudot pašu energoapgādes drošību gaidāmajā ziemas apkures sezonā.
Diskusijas starp Eiropas valstīm turpinās, un gaidāms, ka tiks meklēts kopīgs risinājums, kas ļautu izvairīties no vienpusējiem solījumiem atsevišķām valstīm.
/nginx/o/2026/10/02/17951290t1hc23f.jpg)

