Krievija 2027. gadā gandrīz 12 reizes samazinās onkoloģijas programmas finansējumu, rekordaugstus tēriņus novirzot aizsardzībai
Krievijas federālā budžeta projektā 2027. gadam valsts onkoloģijas programmas finansējums kritīs no 44,9 līdz 3,87 miljardiem rubļu, kamēr aizsardzības izdevumi sasniegs 17,1 triljonu rubļu – augstāko īpatsvaru kopš PSRS sabrukuma.
Krievijas valdības izstrādātajā federālā budžeta projektā 2027.–2029. gadam paredzēts gandrīz 12 reizes samazināt valsts onkoloģijas programmas finansējumu: no 44,9 miljardiem rubļu (aptuveni 470,5 miljoni eiro) līdz 3,87 miljardiem rubļu (40,5 miljoni eiro). Vienlaikus aizsardzības tēriņi pieaugs līdz 17,1 triljonam rubļu, kas ir aptuveni 35 % no visiem federālajiem izdevumiem – lielākais īpatsvars kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Salīdzinājumā ar 2025. gadu, kad programmai atvēlēja 148,5 miljardus rubļu (1,5 miljardus eiro), kritums divos gados sasniegtu aptuveni 38 reizes, ja budžets tiks pieņemts šādā redakcijā. Vēlāk finansējums daļēji atjaunosies: 2028. gadā tas būs 5,76 miljardi rubļu, bet 2029. gadā – 12,78 miljardi, tomēr abi rādītāji joprojām ir būtiski zemāki par pašreizējiem.
Ko finansēja programma un kas paliks
Federālais onkoloģijas projekts līdz šim ir segis diagnostikas aprīkojumu, vēža ārstniecības centrus un agrīnās skrīninga programmas. Jaunajā budžetā atlikusī nauda galvenokārt paredzēta diagnostikas un radioloģijas iekārtām, bet specializētās nodaļas mazākajās pilsētās un laukos saskaras ar samazinājumiem. Tas var vēl vairāk padziļināt atšķirības starp vēža ārstēšanu lielajos federālajos centros un attālākajos reģionos.
Izmaksu pārnese un pacientu maksājumi
Amatpersonas norādījušas, ka daļa izdevumu tiks pārnesta uz obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu (OMS) un citām budžeta pozīcijām, nevis likvidēta pavisam. Pacientu organizācijas un daži eksperti šaubās, vai jaunie mehānismi spēs pilnībā kompensēt federālo samazinājumu, un norāda, ka izmaksu pārbīde uz reģionu budžetiem un OMS cieši sasaista aprūpes kvalitāti ar konkrētā reģiona finansiālo spēku.
Nevalstiskās organizācijas „Kustība pret vēzi” pētījums rāda, ka laikā no 2019. līdz 2025. gadam pacienti par saviem līdzekļiem iegādājušies aptuveni katru sesto vai septīto onkoloģisko zāļu iepakojumu. Tikai 2025. gadā mājsaimniecību izdevumi pret audzējiem vērstām zālēm pieauga no 8,8 līdz 11,4 miljardiem rubļu, bet patstāvīgi pirkto iepakojumu skaits – no pieciem līdz 5,8 miljoniem. Aptuveni 94 % šo zāļu ir būtisko medikamentu sarakstā un būtu jānodrošina bez maksas. Pētījuma autori to skaidro nevis ar dārgāku zāļu izvēli, jo lielākoties pirktas generiskās zāles, bet ar piegāžu traucējumiem un nodrošinājuma trūkumiem.
Oficiālie dati liecina, ka 2025. gadā valsts caur OMS sistēmu iepirka 32,8 miljonus zāļu iepakojumu 336 miljardu rubļu vērtībā. Krievijas likums garantē vēža pacientiem bezmaksas piekļuvi nepieciešamajiem medikamentiem, taču praksē pacienti un ārsti jau ilgāku laiku ziņo par iepirkumu kavēšanos un reģionu budžetu iztrūkumu.
Vairāk nekā četrus gadus ilgais Maskavas pilna mēroga karš Ukrainā pakāpeniski mainījis valsts izdevumu struktūru: civilās programmas, tostarp veselības aprūpe un medicīnas infrastruktūra, atstātas otrajā plānā, kamēr aizsardzības izdevumi turpina augt.
