Banku attieksme pret aizsardzības uzņēmumu finansēšanu Latvijā ir uzlabojusies
DAIF Latvija vadītāja Egle norāda, ka bankas aizsardzības uzņēmumus tagad finansē labvēlīgāk nekā agrāk. Militāro preču ražotājiem finansējums tomēr bieži jāmeklē ārvalstīs.
Latvijas banku attieksme pret aizsardzības nozares uzņēmumu finansēšanu ir uzlabojusies. To atzina nozares organizācijas "DAIF Latvija" vadītāja Egle. Tas ir svarīgi, jo Latvijas aizsardzības rūpniecībai ir vajadzīgs finansējums, bet daļa ražotāju to joprojām nevar iegūt vietējās bankās.
Kas mainījis attieksmi
Egle skaidroja, ka lielākais praktiskais darbs attieksmes maiņai ieguldīts vēl tad, kad aizsardzības ministrs bija Andris Sprūds (P). Darbs notika Aizsardzības ministrijā ar Latvijas Bankas atbalstu. Turklāt "DAIF Latvija" pastāvīgi runā gan ar Finanšu nozares asociāciju, gan ar atsevišķām bankām.
Kur finansējums joprojām ir problēma
Vienlaikus Egle atzina, ka ir gadījumi, kad tiek ražotas pilnībā militāras preces. Tad industrijai jāmeklē finansējums ārvalstīs, kur ir bankas ar pieredzi darbā ar militārajiem ražotājiem un kuras šādas ražošanas finansēšanas nebaidās.
Jautāta, vai iemesls ir tas, ka bankas principā nefinansē militāru preču ražošanu, vai tas, ka tām trūkst pieredzes, Egle atbildēja, ka ir abi apstākļi. Kājnieku mīnu gadījumā tā esot viennozīmīgi banku politika.
Kuras bankas runā ar industriju
Egle norādīja, ka komunikācijā ar aizsardzības industriju visaktīvākās ir tā sauktās industriālās bankas, nevis universālās bankas, ko dēvē par lielo četrinieku. Industriālo banku lielākais izaicinājums esot finansējuma apjoms, ko tās var veltīt augsta riska produktiem. "Līdz ar to mēs esam spiesti iet meklēt finansējumu arī ārvalstīs," teica Egle.
