Kongresmenis Beijers: Trampa sankciju apturēšana pret Krieviju ir kapitulācija Putina priekšā
ASV prezidents Donalds Tramps apturējis Kongresa pieņemto likumu par plašām sankcijām un tarifiem pret Krieviju. Demokrātu kongresmenis Dons Beijers šo soli nodēvējis par kapitulāciju un nodevību pret Ukrainas partneriem.
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums apturēt pret Krieviju vērstās sankcijas izraisījis asu kritiku Kongresā. Demokrātu partijas kongresmenis Dons Beijers, kurš ASV Pārstāvju palātā pārstāv Virdžīnijas štatu, lēmumu nodēvējis par kapitulāciju Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšā. Kritika izskanēja sociālajā tīklā “X”, un tā var ietekmēt turpmākās diskusijas par ASV spiedienu uz Maskavu karā pret Ukrainu.
“Šis kārtējais Trampa solis pēc būtības ir kapitulācija Putina priekšā. Tā ir nodevība pret mūsu Ukrainas partneriem,” paziņoja Beijers. Viņaprāt, lēmums ir pretrunā Kongresa iecerei sodīt Krieviju par iebrukumu Ukrainā.
Bažas par prezidenta pilnvarām
Kongresmenis pauda bažas arī par to, kā Tramps izmanto viņam piešķirtās pilnvaras. Beijers norādīja, ka prezidents varētu izmantot tā dēvēto Greiema likumu, lai izdarītu spiedienu uz ASV sabiedrotajiem un partneriem. Tāpēc viņš aicināja likumdevējus reaģēt un grozīt likumu, lai ierobežotu šādu pilnvaru izmantošanu.
Ko paredzēja apturētais likums
Tramps 18. septembrī parakstīja likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju, kad to bija pieņēmis Kongress. Sankcijas un tarifi stātos spēkā automātiski 30 dienu laikā pēc parakstīšanas, ja prezidents neizlemtu citādi. Tramps tos apturēja īsi pirms termiņa beigām ar izpildrīkojumu, kas publicēts piektdien. Sankcijas apturētas līdz turpmākam paziņojumam, un prezidents lēmumu pamatoja ar “ASV nacionālajām interesēm”.
Sankcijas būtu vērstas pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības nozari, Putinu un citām augstākajām amatpersonām, kā arī pret tankkuģu “ēnu floti”, ko Maskava izmanto Rietumu sankciju apiešanai. Likums paredzēja arī Trampam tiesības noteikt līdz 100% muitas tarifus lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, tostarp Indijai un Ķīnai. Tāpat tas skartu kompānijas un ārvalstu aktorus, kas atbalsta Krievijas armiju, un paplašinātu sankcijas pret Irānu.
Likums nosaukts republikāņu senatora Lindsija Greiema vārdā. Viņš no 2025. gada aprīļa centās panākt tā pieņemšanu un nomira šī gada jūlijā.
