Komponiste kritizē Latvijas partiju kultūrpolitikas programmas pirms vēlēšanām
Komponiste Ruta Paidere analizējusi visu 14 Latvijas partiju vēlēšanu programmas un secinājusi, ka tās ignorē profesionālās mākslas izglītības krīzi, koncentrējoties uz amatiermākslu un patriotisma uzturēšanu. Viņa prasa jaunu diskusiju par kultūrpolitiku un atalgojuma situācijas risinājumu profesionālajiem māksliniekiem.
Komponiste un Hamburgas Mūzikas un Teātra augstskolas profesore Ruta Paidere publicētā viedokļrakstā analizējusi visu 14 Latvijas politisko partiju vēlēšanu programmas, meklējot tajās kultūrpolitikas nostādnes. Viņas secinājums – vairākums partiju kultūru redz kā instrumentu nacionālās identitātes un patriotisma stiprināšanai, bet neviena neformulē reālu plānu, kā risināt profesionālās mākslas izglītības un atalgojuma problēmas.
Zemie atalgojumi mākslas jomā
Paidere min vairākus konkrētus piemērus no mūzikas nozares. Latvijas Radio kora dziedātāji par pilnas slodzes darbu saņemtu apmēram 1200 eiro mēnesī pēc nodokļiem – mazāk nekā vidējā alga pārdevējam tirdzniecībā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents ar divdesmit gadu pieredzi par 30 kontaktstundām saņemtu ap 1400 eiro mēnesī pēc nodokļiem. Profesora asistenta bruto alga būtu 934 eiro, bet pieaicinātie docenti par lekciju saņemtu vien 10,50 eiro pēc nodokļu nomaksas. Autore piemin arī bijušos ansambļa "Kremerata Baltica" līderus, kuri par vairāku studentu un stīgu kvartetu apmācīšanu saņemtu 650 eiro bruto mēnesī.
Amatiermāksla pret profesionālo izcilību
Autore uzsver, ka amatiermāksla un profesionāla māksla ir principiāli atšķirīgas jomas ar dažādiem mērķiem, taču politikas veidotāji šo atšķirību bieži ignorē. Viņa kritizē, ka partiju programmās kultūra tiek pieminēta galvenokārt kā nacionālās pašapziņas uzturēšanas instruments, nevis kā brīvības un individuālas izcilības lauks. No visām partijām vienīgi Progresīvie atzīst kultūras lomu demokrātijas stiprināšanā un mākslinieciskās brīvības vērtību, bet arī tur trūkst konkrētu risinājumu.
Paidere brīdina, ka pašreizējā kultūrizglītības sistēma neveicina, bet nogalina izcilību, mudinot talantīgus mūziķus un māksliniekus meklēt darbu ārzemēs. Viņa aicina uz jaunu diskusiju par kultūrpolitiku, mācībspēku solidaritātes akcijām un kultūras ministra vai ministres, kas nopietni risinātu profesionālās mākslas institūciju strukturālās problēmas, nevis aprobežotos ar frāzi "kultūras lielvalsts".
