Katara emirs aicina uz sarunām ar Irānu, reģiona līderi ANO prasa stingrāku rīcību pret Izraēlu
ANO Ģenerālās asamblejas runās Katara emirs aicināja uz diplomātisku dialogu ar Irānu, bet Turcijas un Jordānijas līderi kritizēja starptautiskās sabiedrības bezdarbību pret Izraēlu. Visi uzsvēra situācijas nopietnību Gazā un plašākā reģionā.

ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā Katara emirs šeihs Tamims bin Hamads Al Tani otrdien paziņoja, ka Persijas līča reģions piedzīvo vienu no bīstamākajiem posmiem savā jaunākajā vēsturē, kara ar Irānu iemeslu saskatot gadiem ilgā diplomātisko risinājumu atlikšanā.
Emirs aicināja izveidot reģionālu kolektīvās drošības sistēmu, kas balstīta uz valstu suverenitāti, neiejaukšanos un strīdu miermīlīgu risināšanu. Viņaprāt, šāda sistēma varētu bijusi novērst pašreizējo konfliktu ar Irānu, un bez tās pastāv risks svarīgu infrastruktūras objektu apdraudējumam un galveno kuģošanas ceļu slēgšanai. Jebkuram ilgtspējīgam līgumam ar Teherānu būtu jāaizsargā viss reģions, tostarp pati Irāna, uzsvēra šeihs Tamims, atgādinot par Kataras lomu kā uzticamam starpniekam. Viņš aicināja atkārtoti atvērt Hormuza šaurumu kuģošanai, brīdinot, ka Persijas līča valstis tiek ievilktas karā, kas nav to karš.
Runājot par Gazu, emirs to raksturoja kā genocīdu vārda pilnā nozīmē un aicināja Izraēlu pilnībā ievērot pamieru — pārtraukt militārās operācijas, izvest karaspēku, atcelt blokādi un ļaut bez ierobežojumiem ieplūst humānajai palīdzībai. Viņš kritizēja arī Izraēlas rīcību Sīrijā un Libānā.
Turcija brīdina par kara izplatīšanos
Turcijas prezidents Redžeps Taip Erdogans aicināja saglabāt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā un norādīja, ka Turcija sadarbojas ar citām valstīm, lai izbeigtu karadarbību Persijas līcī. Gazu viņš nosauca par sava laikmeta necilvēcīgāko koncentrācijas nometni un aicināja ANO dalībvalstis pastiprināt spiedienu uz Izraēlu, kā arī atkārtoja prasību reformēt ANO Drošības padomi. Izraēlas delegācija viņa runas laikā pameta zāli.
Jordānija: bezdarbība ir izvēle
Jordānijas karalis Abdulla II norādīja, ka pret Izraēlu, atšķirībā no citiem konfliktiem, nav piemērotas sankcijas vai izolācija, un nosauca šo bezdarbību par politisku izvēli. Viņš apsūdzēja Izraēlu zemju sagrābšanā un apmetņu paplašināšanā Rietumkrastā, kā arī brīdināja par Izraēlas darbību draudiem Jordānijas ziemeļu robežai un ūdens resursiem. Par Irānas karu viņš teica, ka tas kaitē tirdzniecībai un paaugstina enerģijas un pārtikas cenas visā pasaulē.
