Kasparovs brīdina: Putinam varētu būt trīs mēneši, lai pārbaudītu NATO gatavību
Krievijas opozicionārs un bijušais šaha pasaules čempions Garijs Kasparovs uzskata, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Krievija varētu mēģināt ierobežotu iebrukumu Igaunijā vai Latvijā. Tas ir viņa vērtējums, nevis apstiprināta informācija par Kremļa plāniem.
Krievijas opozicionārs un bijušais pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs uzskata, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam varētu būt atlikuši aptuveni trīs mēneši, lai pārbaudītu, vai NATO, Ziemeļatlantijas aliansē apvienotās valstis, patiešām ir gatavas aizsargāt savas dalībvalstis. Viņš brīdina par iespējamu ierobežotu iebrukumu Igaunijā vai Latvijā, ko varētu papildināt dronu uzbrukumi. Par šādu scenāriju Kasparovs runājis Varšavas drošības forumā, vēsta medijs “Dialog.ua”. Tas ir viņa paša vērtējums, nevis apstiprināta informācija par Krievijas plāniem.
Ko varētu pārbaudīt
Kasparova ieskatā šādas provokācijas mērķis būtu izmēģināt NATO līguma 5. panta darbību. Šis pants paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Iespējamā reakcija tomēr būtu atkarīga no konkrētajiem apstākļiem un sabiedroto lēmumiem.
Kāpēc tieši tuvākie mēneši
Trīs mēnešu termiņu opozicionārs saista ar politiskajiem procesiem ASV. Pēc novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām varētu mainīties politiskais spēku samērs, kas savukārt varētu ietekmēt Vašingtonas reakciju uz iespējamu Krievijas provokāciju pret NATO dalībvalsti. Pēc Kasparova domām, tas Maskavai varētu dot iespēju pārbaudīt Rietumu vienotību un izmantot sabiedroto domstarpības.
Eiropas politika un atbalsts Ukrainai
Kasparovs uzskata, ka Maskavas mērķis varētu būt arī lielāka ietekme Eiropas politikā. Viņš izcēlis gaidāmās vēlēšanas Francijā, Spānijā, Itālijā un Vācijā, kuru rezultāti, viņaprāt, varētu ietekmēt turpmāko atbalstu Ukrainai. Krievija varētu būt ieinteresēta mazināt Eiropas gatavību finansēt Ukrainas aizsardzību. Viņš norāda, ka kara iznākumu nosaka ne tikai situācija kaujas laukā, bet arī pušu ekonomiskās iespējas un kara izmaksas. Kasparovs min arī Eiropas valstu joprojām pastāvošās ekonomiskās saites ar Krieviju. Lai uzvarētu Krievijas agresiju, viņaprāt, vajadzīga valstu koalīcija, kas konsekventi atbalsta Ukrainu, taču šāda vienotība Eiropā esot neskaidra.
Nav publiski apstiprināts, ka Krievija būtu nolēmusi uzbrukt Latvijai vai Igaunijai. Brīdinājums jāuztver kā iespējams riska scenārijs, nevis prognoze ar garantētu iznākumu. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm NATO kolektīvās aizsardzības garantijas ir viens no būtiskākajiem drošības balstiem.
