Lietuva iesaldē krievu uzņēmēju Usmanova un Fridmana aktīvus

Lietuvas valdība trešdien apstiprināja nacionālus aktīvu iesaldēšanas ierobežojumus krievu uzņēmējiem Ališeram Usmanovam un Mihailam Fridmanam. Lēmums pieņemts pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) abus uzņēmējus svītrojusi no savu sankciju sarakstiem. Ārlietu ministrijas virzītie ierobežojumi būs spēkā līdz 2027. gada beigām.

Pēc ES sankciju atcelšanas visā blokā spēkā esošā viņu naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana Lietuvā vairs nebija piemērojama. Tāpēc Viļņa ieviesa savu nacionālo mehānismu.

Lietuvas nostāja

Lietuva iebilda pret ES lēmumu izņemt Usmanovu un Fridmanu no sankciju sarakstiem un balsojumā atturējās. Abi vīrieši jau septembra beigās tika iekļauti Lietuvas nevēlamo personu sarakstā.

„Lietuva konsekventi iebilst pret jebkādu izslēgšanu no ES sankciju saraksta politisku apsvērumu dēļ”, norādīja Ārlietu ministrija. Tā piebilda, ka līdzīgus pasākumus pieņēmušas arī Latvija un Igaunija.

Kāpēc ES sankcijas atceltas

Sankcijas pret abiem uzņēmējiem tika atceltas pēc vairāku dalībvalstu pieprasījuma. Francijas amatpersonas Usmanova izslēgšanu pamatoja ar nacionālās drošības apsvērumiem, taču publiski sīkāku informāciju nesniedza. Laikraksts Financial Times vēstīja, ka šis solis varētu būt saistīts ar iespējamu vienošanos par Azerbaidžānā aizturēto Francijas pilsoņu atbrīvošanu.

Luksemburga savukārt lūdza izslēgt Fridmanu, kurš pret šo valsti cēlis 15 miljardu eiro prasību par savu aktīvu iesaldēšanu.

Septembra beigās ES dalībvalstis vienojās uz trim gadiem pagarināt sankcijas pret gandrīz 3000 personām un struktūrām, kas saistītas ar Krievijas agresiju.