Karstums apdraud Eiropas kodolenerģētiku — Francija joprojām saglabā stabilitāti
Rekordkarstums un zemais upju ūdens līmenis liek Francijai un Ungārijai ierobežot kodolreaktoru jaudu, taču kopumā Eiropas elektroapgāde pagaidām paliek stabila.
Šā gada karstuma viļņi ir atklājuši, cik lielā mērā kodolelektrostacijas ir atkarīgas no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Ungārijā, Paksas spēkstacijā, kas parasti nodrošina aptuveni 40% valsts elektroenerģijas, rekordzemā Donavas ūdens līmeņa dēļ darbojas tikai viena no četrām turbīnu vienībām, un stacija pat īslaicīgi bija pilnīgas apturēšanas riskā.
Eiropas elektrības tirgum vēl nozīmīgāka ir situācija Francijā, kas vairāk nekā jebkura cita Eiropas valsts paļaujas uz kodolenerģiju. Ja Francijas kodolstaciju jauda samazinās, valsts eksportē mazāk elektrības kaimiņvalstīm un var pat kļūt par tās importētāju.
Īslaicīgi, bet jūtami ierobežojumi
Francijas revīzijas iestādes 2023. gada ziņojums liecina, ka laikā no 2000. līdz 2022. gadam ar karstumu saistītie kodolenerģijas ražošanas zaudējumi gada griezumā bijuši mazāki par 1%, pat karstajā 2003. gadā — ap 1,5%. Tomēr gada rādītāji slēpj īstermiņa svārstības: 2003. gada vasarā jauda īslaicīgi samazinājās par vairāk nekā sešiem gigavatiem, bet 2026. gada jūnija beigu un jūlija vidus karstuma viļņu laikā pieejamā jauda bija samazināta par astoņiem līdz deviņiem gigavatiem — līdz pat piektdaļai no vasarā parasti pieejamās jaudas. Neraugoties uz to, tīkla operatori norāda, ka Francijai rezervju pietika un valsts kopumā palika elektrības eksportētāja.
Kāpēc karstums traucē kodolstacijām
Kodolreaktori ražošanas procesā izdala lielu daudzumu atlikumsiltuma, ko parasti novada upēs vai jūrā. Zemā ūdens līmenī siltums sadalās mazākā ūdens tilpumā, tā temperatūra paaugstinās straujāk, savukārt siltāks ūdens satur mazāk skābekļa, kas apdraud ūdens dzīvniekus. Tāpēc operatori vasarā samazina reaktoru jaudu, lai ievērotu likumā noteiktos temperatūras ierobežojumus, nevis drošības apsvērumu dēļ. Kritiskās situācijās Francijas iestādes dažkārt piešķir izņēmumus, ļaujot uzņēmumam EdF īslaicīgi saražot vairāk elektrības.
Sekas kaimiņvalstīm un nākotnes plāni
Jūnija beigās, kad Francijas jauda samazinājās par aptuveni 4,1 gigavatu, valsts eksports kritās līdz apmēram trim gigaviem, salīdzinot ar 10–12 gigaviem nedēļu iepriekš, kas veicināja elektrības cenu kāpumu Francijā un Vācijā līdz augstākajam līmenim kopš 2025. gada janvāra. Jūlijā ierobežojumi bija vēl plašāki, taču ietekme uz kaimiņvalstīm bija mazāka, jo Francija importēja lētu saules un vēja enerģiju no Spānijas.
Francijas revīzijas iestāde prognozē, ka līdz 2050. gadam ar klimatu saistītie dīkstāves gadījumi varētu trīskāršoties vai pat četrkāršoties. Plānotajā kodolstaciju modernizācijas programmā valsts paredz ņemt vērā klimata pārmaiņu sekas, ceturtdaļu jauno EPR2 reaktoru būvējot piekrastē.
