Karš laupa bērniem izglītību — un šīs sekas nav pilnībā atgūstamas, brīdina eksperti
Starptautiskajā izglītības aizsardzības dienā jauns ziņojums liecina, ka 2024.–2025. gadā reģistrēti vismaz 8566 uzbrukumi izglītībai — par vairāk nekā 40% vairāk nekā iepriekš. Eksperte brīdina, ka konfliktu radīto zaudējumu pilnībā kompensēt nav iespējams.
Pasaulē 9. septembrī atzīmē Starptautisko izglītības aizsardzības no uzbrukumiem dienu, un šogad tā pievērš uzmanību arvien satraucošākiem skaitļiem. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu "Education Under Attack", 2024. un 2025. gadā fiksēti vismaz 8566 uzbrukumi izglītības iestādēm, kā arī gadījumi, kad skolas un augstskolas izmantotas militāriem mērķiem. Tas ir vairāk nekā par 40% vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā, un vismaz 10 600 skolēnu, skolotāju un citu izglītības darbinieku cietuši. No Ukrainas līdz Sudānai un Gazai — miljoniem bērnu konfliktu dēļ zaudējuši iespēju apmeklēt skolu mēnešiem vai pat gadiem.
Zaudējumus pilnībā atgūt nav iespējams
Organizācijas "Education Above All Foundation" izpilddirektore Maleiha Malika norāda, ka izglītības pārtraukumu sekas var vajāt bērnus ilgi pēc kaujām. Viņa uzsver, ka bojājumi skar ne tikai skolu ēkas, bet visu izglītības sistēmu, radot risku ilgstošai nabadzībai un vardarbības cikliem. Lai gan paātrinātas mācību programmas un tehnoloģijas var palīdzēt daļēji likvidēt zināšanu robus, Malika brīdina, ka pilnībā kompensēt kara nodarīto kaitējumu nav iespējams. Viņa atgādina, ka Covid-19 pandēmija parādīja gan izglītības pārtraukuma cenu, gan iespējas mācīties ārpus tradicionālās klases telpas. Tomēr, pēc viņas vārdiem, vēl pirms domāt par zināšanu robiem, jāņem vērā bērna emocionālais stāvoklis un traumas.
Satraucoša robeža
Malika uzsver, ka 40% pieaugums uzbrukumos izglītībai nav neliela svārstība, bet gan reāls pieaugums. Atsaucoties uz nesenu ANO ziņojumu par bērniem bruņotos konfliktos, viņa norāda uz satraucošu tendenci — valdību spēku iesaisti uzbrukumos skolām, kas liecina par lielāku gatavību riskēt ar civilo infrastruktūru.
Sekas jūtamas arī tuvāk
Malika atzīmē, ka reģionāla konflikta ietekmi izjūt arī bērni Katarā un citās Persijas līča valstīs, kur ikdiena ietver raķešu uzlidojumus, pēkšņas skolu slēgšanas un lidostu apturēšanu, radot pastāvīgu stresu. Vecākiem viņa iesaka būt godīgiem, taču izmantot vecumam atbilstošu valodu, nesagādājot bērniem lieku trauksmi. Malika uzskata, ka starptautiskā sabiedrība nav spējusi pienācīgi aizsargāt izglītību, taču aicina nevis atteikties no starptautiskajām institūcijām, bet gan tās stiprināt, uzsverot daudzpusējas sadarbības nozīmi miera veicināšanā.
