Kardiologs Skride: sirds slimības nosaka gan gēni, gan dzīvesveids
RSU profesors un kardiologs Andris Skride norāda, ka sirds un asinsvadu slimību risku būtiski ietekmē ģenētika, taču dzīvesveids un profilakse var to mazināt. Viņš uzsver, ka arī iedzimtas nosliekas gadījumā risku iespējams kontrolēt.
RSU profesors, kardiologs un Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride TV24 raidījumā "Ārsts atbild" skaidroja, kā ģenētika un dzīvesveids kopā ietekmē sirds un asinsvadu slimību risku.
Pēc viņa teiktā, biežāk sastopamās sirds slimības lielā mērā ir saistītas ar ģenētiskiem faktoriem. Tomēr, kā uzsvēra Skride, iedzimta nosliece pati par sevi nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies — risku var samazināt, pievēršot uzmanību dzīvesveidam un profilaksei.
Piemēri no prakses
Kā konkrētus piemērus kardiologs minēja iedzimtu tendenci uz paaugstinātu holesterīna līmeni vai asinsspiedienu. Šādos gadījumos, pēc Skrides teiktā, saslimšanas risku var mazināt, apvienojot veselīgu dzīvesveidu ar nepieciešamo medikamentozo ārstēšanu.
Kardiologs arī norādīja, ka medikamenti noteiktos gadījumos var kalpot kā svarīgs profilakses elements, kas cilvēkiem ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku palīdz ilgāk saglabāt veselību.
Skride pašlaik ir arī 15. Saeimas deputāta amata kandidāts.
