Kāpēc mums grūti priecāties par citu panākumiem – psihologi skaidro īsto iemeslu

Kad tuvinieks vai kolēģis dalās ar labām ziņām, ne visi spēj uzreiz izjust patiesu prieku. Daži apsveic formāli, ātri pāriet pie citas tēmas vai meklē iemeslus otra panākumu mazināt. Šādu reakciju bieži dēvē par skaudību, taču patiesais mehānisms aiz tās ir sarežģītāks, norāda vietne Siliconcanals.com.

Salīdzinām sevi ar līdzīgajiem

Cilvēki visspēcīgāk emocionāli reaģē nevis uz svešinieku, bet gan uz sev tuvu cilvēku panākumiem – draugu, kolēģu, brāļu vai māsu sasniegumiem. Ja pašam ilgi neizdodas gūt paaugstinājumu, atrast partneri vai izkļūt no dzīves strupceļa, otra veiksme var sāpīgi atgādināt par paša situāciju. Tas nenozīmē, ka trūkst mīlestības pret otru cilvēku – vienlaikus var just gan prieku par viņu, gan vilšanos par sevi.

Ne vienmēr vēlme kaitēt

Skaudība ne vienmēr saistīta ar vēlmi, lai otram klātos slikti. Bieži tā izpaužas vienkārši kā doma vēlēties sev to pašu, kas var pat rosināt pozitīvas izmaiņas paša dzīvē. Problēmas rodas, ja otra panākumi apdraud pašvērtējumu – tad cilvēks sāk meklēt attaisnojumus, kāpēc otram vienkārši paveicies vai kāpēc panākums nav nozīmīgs. Retākos gadījumos sajūta var kļūt destruktīvāka, vēloties otram neveiksmi.

Pašvērtējums nosaka reakciju

Pētījumi liecina, ka skaudības intensitāte saistīta ar to, cik ļoti cilvēks savu vērtību balsta salīdzinājumā ar citiem. Ja pašvērtējums no tā nav ļoti atkarīgs, cita veiksmi vieglāk uztvert kā iedvesmu. Vēsa reakcija ne vienmēr nozīmē skaudību – iemesls var būt vienkārši nogurums vai aizņemtība ar savām rūpēm. Svarīgākais ir tas, kā cilvēks rīkojas pēc pirmās emocijas – vai izvēlas patiesi apsveikt otru, ļaujot viņam izbaudīt savu brīdi, tādējādi stiprinot attiecības.