Kāpēc kaķi viens otru laiza un dažkārt pēc tam sakaujas: ko rāda pētījumi
Zinātnieki uzskata, ka kaķu savstarpējā laizīšana ne vienmēr liecina par draudzību un var būt saistīta arī ar spriedzi. Jaunā pētījuma autori analizēja 106 kaķu uzvedību video.
Mājās dzīvojošu kaķu savstarpēja laizīšana, ko zinātnieki dēvē par allogrooming jeb savstarpējo kopšanu, ne vienmēr ir tikai pieķeršanās pazīme. Kā vēsta zinātnes portāls Livescience.com, pētnieki norāda, ka šī uzvedība var stiprināt sociālo saikni, nomierināt saspringtu situāciju un palīdzēt sakopt vietas, kuras otrs kaķis pats nevar aizsniegt. Vienotas atbildes par to, ko kaķi ar šo žestu cits citam paziņo, joprojām nav, lai gan tēmu pēta jau vairākus gadu desmitus.
No draudzības līdz spriedzei
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kaķi viens otru laiza galvenokārt, lai stiprinātu attiecības. Taču 1998. gada pētījumā Rūds van den Boss novēroja 25 kaķus, kas dzīvoja kopā ierobežotā vidē. No 83 savstarpējās kopšanas reizēm aptuveni 35% bija saistītas arī ar agresīvu uzvedību.
Jaunākajā pētījumā Ģentes universitātes (Beļģija) zinātnieki analizēja video, kuros savstarpēji kopās 106 kaķi no 53 mājsaimniecībām. Viņi vēroja ne tikai pašu laizīšanu, bet arī to, kas notiek pirms un pēc tās.
Kā atšķirt situācijas
Ja kaķi atrodas cieši blakus, guļ vai sēž līdzīgās pozās un pēc kopšanas sāk draudzīgi rotaļāties, laizīšana visticamāk saistīta ar sociālās saiknes stiprināšanu. Savukārt tad, ja pēc tās kaķi atliec ausis, laiza lūpas, krata galvu, skrāpējas, sit ar ķepu vai kož, kopšana var būt saistīta ar sociālu spriedzi.
Galva un ausis
Kaķi īpaši bieži laiza otra galvu un kaklu, tostarp ausis, – vietas, kuras paši grūti aizsniedz. Tāpēc iespējama arī higiēniska funkcija, taču pētnieki nemērīja, vai tā samazina netīrumus, parazītus vai infekcijas, tāpēc šis skaidrojums nav pierādīts. Tiek pieļauts arī, ka ausu laizīšana palīdz atslābināties, jo šajā ādas rajonā ir daudz nervu galu.
Kāpēc seko kautiņš
Ja pēc laizīšanas sākas plēšanās, iespējams, kopšana notika situācijā, kurā spriedze jau pastāvēja. Laizīšana var darboties kā nomierinošs signāls konflikta novēršanai, taču kakla rajonā tā var būt arī smalks dominances vai draudu signāls. Tāpēc attiecības nevar vērtēt tikai pēc laizīšanas – jāņem vērā ķermeņa valoda un uzvedība pirms un pēc tās.
