Kāpēc domājam tā, kā domājam: zinātne atklāj politisko uzskatu izcelsmi
Igaunijas komentētājs Harri Tiido apkopo pētnieka Turi Munthe grāmatas atziņas par to, kā gēni, smadzeņu uzbūve un ģeogrāfija ietekmē mūsu politiskos uzskatus. Secinājums — aptuveni 60% no mūsu pozīcijas konservatīvisma–liberālisma skalā nosaka gēni.
Igaunijas diplomāts un komentētājs Harri Tiido savā rakstu sērijā pievēršas jautājumam, kāpēc cilvēkiem veidojas noteikti politiskie uzskati, atsaucoties uz žurnālista Turi Munthe grāmatu "Why We Think What We Think".
Smadzenes un garša
Pētījumi liecina, ka konservatīvo un liberāļu smadzenes atšķiras — konservatīvā smadzene tiecas noraidīt atšķirības un neregularitātes, bet liberālā labāk pamana izņēmumus un nianses. Smadzeņu skenēšana var noteikt cilvēka politisko piederību ar aptuveni 70% precizitāti. Savukārt kāds 2020. gada Kornela universitātes pētījums liecina, ka konservatīviem cilvēkiem uz mēles ir vairāk garšas receptoru nekā liberāļiem. Pamanītas arī saiknes ar pārtikas izvēli — ASV un Lielbritānijā labējie vēlētāji biežāk izvēlas Burger King nevis McDonald's, bet liberāļi vairāk sliecas uz pikantu ēdienu. Šādus datus politiskajā mērķauditorijas atlasē 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās izmantoja uzņēmums Cambridge Analytica.
Gēnu loma
Pētījumi ar vienlaicīgi dzimušiem dvīņiem, kas auguši atšķirīgā vidē, parādījuši, ka viņu politiskie uzskati lielā mērā sakrīt. Kopumā gēni skaidro aptuveni 60% no cilvēka pozīcijas konservatīvisma–liberālisma skalā, bet ekonomikas un nodokļu politikas jautājumos gēnu ietekme ir ap 50%. Tiido brīdina, ka šāda saikne atgādina par eigēnikas bīstamību — teorētiski varētu iedomāties, ka vēlēšanas kļūst lieka, ja uzskatus var noteikt ar gēnu testu.
Ģeogrāfijas ietekme
Grāmatā aprakstīts arī ģeogrāfijas un klimata iespaids — lauku iedzīvotāji parasti mazāk atbalsta lielu valsts pārvaldi, tāpēc ir konservatīvāki. Autors skaidro arī Austrumu un Rietumu kultūru atšķirības ar lauksaimniecības vēsturi — labības audzēšana veicinājusi individuālismu un vainas kultūru, bet rīsu audzēšanai nepieciešamā kolektīvā sadarbība saistīta ar kolektīvismu un kauna kultūru. Interesanti, ka Krievija pēc šīs klasifikācijas pieder pie kolektīvisma un kauna kultūras, kas, iespējams, daļēji skaidro, kāpēc daudzi krievi nejūt personisku vainu par karu Ukrainā.
