Kāpēc baltieši droši ēd sēni, ko rietumeiropieši uzskata par indīgu
Parastā smiltene ir populāra Baltijas virtuvē, taču Rietumeiropā to kopš 2000. gadu sākuma uzskata par bīstamu pēc vairākiem saindēšanās gadījumiem. Speciālisti norāda, ka risks saistīts galvenokārt ar pārmērīgu un biežu sēnes lietošanu.
Latvijā, Lietuvā un Polijā iecienītā sēne — parastā smiltene (Tricholoma equestre) — Rietumeiropas valstīs jau divdesmit gadus tiek uzskatīta par potenciāli bīstamu, kamēr Baltijā to turpina lietot uzturā bez īpašām bažām.
Atšķirīga attieksme Eiropā
Latvijas sēņotāju resursos par šo sēni sniegta pretrunīga informācija. Portāls "Latvijasdaba.lv" to raksturo kā iecienītu ēdamsēni, kas derīga cepšanai, marinēšanai un sālīšanai, un vienīgais ieteikums ir noskalot no tās smiltis. Savukārt sēņu enciklopēdija "Senes.lv" brīdina, ka Francijā, Polijā, Lietuvā un Šveicē reģistrēti vairāki nopietni saindēšanās gadījumi, kas saistīti ar liela sēnes daudzuma lietošanu vairākas reizes dienā ilgākā laika periodā.
Zinātniskā izpēte
Attieksmi pret smilteni Eiropā mainīja 2001. gadā publicēts zinātnisks pētījums, ko vadīja pētnieks Režiss Bedrī. Pētījumā aprakstīti 12 nopietni saindēšanās gadījumi, kuros trīs pacienti miruši. Pētnieki norādīja, ka citi iespējamie cēloņi — baktērijas, vīrusi, cita veida saindēšanās vai imūnsistēmas traucējumi — tika izslēgti, un sēne tika identificēta kā saindēšanās avots.
Pēc šī ziņojuma Francija un vairākas citas Eiropas valstis mainīja savu nostāju par sēnes drošumu, tomēr Baltijas valstīs tā joprojām tiek plaši lietota uzturā.
Eksperiments neuzrādīja risku
Interesanti, ka 2018. gadā Polijā veiktā eksperimentā desmit brīvprātīgie ēduši smiltenes lielās devās, un tas neatklāja nekādus negatīvus veselības efektus. Tas liecina, ka risks var būt saistīts nevis ar pašu sēni kā tādu, bet gan ar tās lietošanas biežumu un apjomu īsā laika periodā.
