Kanādas migrācijas bremzēšana kļūst par piemēru Austrālijas politiskajam strīdam

Austrālijā izvērsusies politiska diskusija par to, cik liela migrācijas plūsma ir valstij izdevīga. Partija "One Nation" ar līderi Polīnu Hensonu priekšgalā aicina trīs gadu laikā par vairāk nekā 750 000 samazināt pagaidu migrantu, tostarp ārzemju studentu un kvalificēto darbinieku piederīgo, skaitu, kas nozīmētu, ka tīrā starptautiskā migrācija (NOM) kļūtu negatīva, pirms tiek noteikts 130 000 cilvēku gada ierobežojums. Valdošā Darba partija iestājas par daudz lēnāku pāreju – ilgtermiņa mērķis ir 225 000, kamēr pašreizējā aplēse liecina par 292 000 migrantu gadā. Iekšlietu ministrs Tonijs Bērks brīdinājis, ka opozīcijas plāns kaitētu ekonomikai un pakalpojumiem, savukārt Henson apgalvo, ka tieši augstā migrācija ir pazeminājusi iedzīvotāju labklājību.

Kanādas pieredze

Diskusijā bieži piesaukta Kanāda, kas pēdējos gados mērķtiecīgi mazinājusi pagaidu migrantu īpatsvaru – no 7,6% 2024. gadā uz mērķa 5%, šobrīd sasniedzot aptuveni pusceļu. Iedzīvotāju skaita pieaugums kritās no 3,1% līdz 0,5%. Pētniecības institūta CD Howe analīze prognozē nelielu nodarbinātības samazinājumu un IKP pieaugumu ap 0,5% šogad, taču eksperti to vērtē nevis kā krīzes, bet pielāgošanās pazīmi – uz vienu iedzīvotāju rēķinātā ekonomika pat uzlabojoties.

Piesardzība salīdzinājumos

Ekonomisti tomēr brīdina nepārnest Kanādas secinājumus tiešā veidā uz Austrāliju. Kanādas iedzīvotāju skaits pēc pandēmijas pieauga daudz straujāk un joprojām par 5% pārsniedz pirms pandēmijas prognozēto līmeni, kamēr Austrālijā šī atšķirība ir vien 0,2%. Turklāt Kanāda migrācijas ierobežošanu sāka augstāka bezdarba apstākļos, bet Austrālijā bezdarbs ir zems (4,6%) un vērojams darbaspēka trūkums vairākās nozarēs. Ilgtermiņā pārmērīgi zema migrācija varētu līdz 2060. gadam samazināt Kanādas ekonomiku par 11,5%, radot spiedienu uz pensiju un veselības aprūpes finansēšanu novecojošā sabiedrībā – tāpēc tā netiek uzskatīta par ilgtspējīgu pastāvīgu risinājumu.