Kādi jautājumi lauksaimniekiem jāuzdod pirms mākslīgā intelekta sistēmu ieviešanas fermā
Itālijas mākslīgā intelekta speciālistu asociācijas pārstāvis aicina zemniekus pirms jaunu MI sistēmu iegādes noskaidrot, kā tās darbojas, kam pieder dati un kurš atbild par lēmumiem.
Mākslīgais intelekts (MI) lauku saimniecībās jau tiek izmantots dažādi: no viedajām govju kaklasiksnām un gaitas uzraudzības līdz lāzera nezāļu iznīcināšanas iekārtām un automātiskajiem kūtsmēslu skrāpjiem. Lauksaimniekiem, kuri apsver šādu sistēmu iegādi, ir vērts iepriekš skaidri izvērtēt privātuma, datu piederības un atbildības jautājumus. Tā uzskata Rafaels Patrons, Itālijas Mākslīgā intelekta profesionāļu asociācijas (AIPIA) zinātniski tehniskās komitejas priekšsēdētājs.
AIPIA ir neatkarīga bezpeļņas organizācija ar mītni Romā. Tā apvieno izstrādātājus, datu zinātniekus, pētniekus un konsultantus, kā arī uztur publisku MI speciālistu katalogu. Patrons norāda, ka zemnieki reti saņem viedokli no cilvēka, kuram nav intereses par pārdevumu.
Ko sistēma spēj un ko ne
Patrons min piemēru par sistēmām, kas, izmantojot kameru ierakstus, veido katras kūtī turētās govs individuālu profilu. Viņaprāt, šāda sistēma neredz govi pļavā jūlijā, neizmeklē nagu un nevar pateikt, kāpēc govs kustīgums pasliktinājies. Tāpēc piegādātājam jājautā, kādus traucējumus sistēma ir paredzēta atklāt un kādus ne, kā mainās novērtējums vasarā, kad govis ir ārā, un cik bieži notiek viltus trauksmes. Ja sistēma signalizē par pārāk daudzām govīm, tai ātri pārstāj pievērst uzmanību, bet, ja par pārāk maz, rodas maldīgs drošības sajūtas, kas esot sliktāk.
Kam pieder dati
Vēl viens ne vienmēr caurskatāms jautājums ir informācijas piederība. Ikdienas ieraksti un novērtējumi gada laikā veido detalizētu ainu par saimniecības darbu: dzīvnieku blīvumu, pakaišiem, barošanas rutīnu un problēmu atklāšanas ātrumu. Ja sistēma ir daļa no pircēja shēmas, jānoskaidro, vai pircējs redz neapstrādātos datus, kopsavilkumu vai tikai to, ko saimniecība izvēlas kopīgot. Jāpārbauda arī, kur ieraksti tiek glabāti, cik ilgi, vai tos izmanto piegādātāja algoritma apmācībai un ko var paņemt līdzi, mainot piegādātāju. Patrons uzsver, ka atbildes labāk saņemt rakstiski.
Kurš pieņem lēmumus
Pirms uzstādīšanas jāvienojas ar veterinārārstu, kuri brīdinājumi izraisīs vizuālu pārbaudi un kuri tiks iekļauti ganāmpulka veselības plānā, kā arī jānosaka, kurš saimniecībā katru dienu seko informācijas panelim. Patrons uzskata, ka vislielāko labumu gūs zemnieki, kuri savas govis jau labi pazīst. Viņš iesaka apmeklēt saimniecību, kas līdzīgu sistēmu izmanto pilnu gadu.
