Judins: valdībai un Saeimai jāvienojas par rīcību, ja tiesību aktus nevar izsludināt

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aicina Saeimu un valdību vienoties par skaidru rīcības kārtību gadījumiem, kad tiesību aktus nav iespējams izsludināt. Iemesls ir kiberdrošības incidents Latvijā: kritisku PHP programmatūras ievainojamību dēļ tika slēgtas VSIA "Latvijas vēstnesis" uzturētās vietnes un lietotnes, tostarp "Vestnesis.lv" un "Likumi.lv", kur publicē oficiālos tiesību aktus. PHP ir plaši izmantota programmēšanas valoda mājaslapu veidošanai.

Judina vērtējums

Judins situāciju nosauca par ārkārtēju gadījumu. Viņaprāt, izsludināšanas būtība ir dot ikvienam iespēju iepazīties ar tiesību aktu, tāpēc, ja šāda iespēja bijusi liegta, situācija jāinterpretē cilvēkam par labu. Ja cilvēki nevarēja uzzināt par jauniem pienākumiem, to izpildi no viņiem prasīt nevar. Savukārt, ja cilvēkam radušās tiesības un viņš atsaucas uz likuma spēkā esamību, arī tas būtu jāvērtē viņa labā.

Viņš apšaubīja, ka, piemēram, pilsonības atzīšanas likuma publicēšana dienu vēlāk radītu sūdzības. Soda apmēra palielinājumu, ja tas nav izsludināts, par izdarītu darbību piemērot nevar. Sarežģītāk būtu ar neatliekamiem lēmumiem, piemēram, robežas slēgšanu, kur robežsargi jau būtu gatavi strādāt pēc jaunās kārtības, bet juridiski tā vēl nebūtu piemērojama. Ja izsludināšana nav notikusi nevienā paredzētajā veidā, likums nav spēkā.

Judins atgādināja, ka agrāk tiesību akti tika publicēti drukātā laikrakstā, taču šobrīd visu aktu pieejamību papīra formātā atjaunot nebūtu iespējams un vajadzīgs. Viņš aicināja domāt arī par krīzi, kurā nedarbotos sabiedriskie mediji.

Eksperta un ministrijas komentāri

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, atgādināja, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 8. pants ārkārtējos gadījumos ļauj Valsts prezidentam vai Saeimas priekšsēdētājam izsludināt likumu, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Ja tas nav pieejams, var izmantot citu elektronisko plašsaziņas līdzekli. Pēc Pastara teiktā, galvenā problēma būtu steidzami izsludināmi akti.

Tieslietu ministrijas pārstāve Ilze Leimane norādīja, ka šādiem gadījumiem likumā ir alternatīvi varianti, un pagaidām šķiet, ka "Latvijas Vēstneša" vietne ceturtdien tiks atjaunota.

Trešdienas vakarā piekļuve valsts iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai, kurā izvietotas 165 iestāžu un pašvaldību vietnes, tika atjaunota, bet "Latvijas Vēstneša" resursi ap plkst. 23.15 vēl nedarbojās.