Jauns pētījums: dzīvība uz Zemes varētu pastāvēt vēl 1,8 miljardus gadu
Zinātnieku aprēķini, izmantojot klimata modeļus, liecina, ka dzīvība uz Zemes teorētiski varētu turpināties vēl aptuveni 1,8 miljardus gadu — ilgāk, nekā rādīja iepriekšējās prognozes. Pētnieki uzsver, ka šie skaitļi ir tikai aptuveni un nākotnes scenāriji var izrādīties krietni sarežģītāki.
Jauns pētījums, kurā izmantoti vairāki desmiti sarežģītu klimata modeļu, liecina, ka dzīvība uz Zemes teorētiski varētu pastāvēt vēl aptuveni 1,8 miljardus gadu. Kā vēsta portāls Livescience.com, šis termiņš ir ievērojami garāks nekā daudzi iepriekšējie aprēķini, taču pētnieki atgādina, ka runa ir par aptuvenu prognozi, nevis precīzu datumu.
Saules pieaugošā spožums
Pētījuma pamatā ir sen zināms process – Saule pakāpeniski kļūst spožāka un izstaro arvien vairāk enerģijas nekā jebkad agrāk Zemes vēsturē. Šī tendence turpināsies vēl miljardiem gadu, laika gaitā būtiski ietekmējot planētas klimatu un ūdens ciklu.
Viens no galvenajiem riska faktoriem ir temperatūras kāpums, kas traucēs fotosintēzei – procesam, no kura atkarīga lielākā daļa dzīvības uz Zemes. Ja augi vairs nespēs efektīvi veikt fotosintēzi, sabruks arī barības ķēdes, kas uztur pārējo dzīvo dabu.
Oglekļa dioksīda trūkums
Papildu apdraudējumu rada oglekļa dioksīda (CO₂) daudzuma samazināšanās atmosfērā. Lai gan CO₂ ir nepieciešams augu augšanai, ilgtermiņā dabiskais process, kurā ogleklis cirkulē starp atmosfēru un iežiem, var pakāpeniski mazināt tā pieejamību, radot augiem trūkumu pēc būtiskas dzīvībai nepieciešamas vielas.
Biosfēra var izrādīties noturīgāka
Analizējot dažādus scenārijus – gan pārmērīgu sasilšanu, gan CO₂ deficītu –, pētnieki secinājuši, ka daļa Zemes biosfēras varētu izdzīvot ilgāk, nekā līdz šim domāts. To varētu nodrošināt augi, kas spēj pielāgoties zemākam CO₂ līmenim vai izmantot alternatīvus fotosintēzes veidus.
Tomēr zinātnieki uzsver, ka aprēķini nav galīgi – miljardu gadu laikā dzīvība var evolucionēt un pielāgoties apstākļiem, kurus šobrīd pat grūti iedomāties. Tāpēc modelis dod tikai aptuvenu laika rāmi, bet reālā nākotne var izrādīties gan optimistiskāka, gan pavisam atšķirīga no pašreizējiem pieņēmumiem.
