Jauns dabas vēstures eksāmens Lielbritānijā mācīs skolēnus veidot savvaļas ziediem draudzīgus dārzus
Lielbritānijā plānots ieviest jaunu GCSE eksāmenu dabas vēsturē, kurā skolēni apgūs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un praktiskas iemaņas, tostarp savvaļas ziedu dārzu veidošanu. Eksāmens ietvers vismaz 20 stundu lauka darbu.
Lielbritānijas valdība ceturtdien publicējusi ilgi gaidītos plānus par jauna dabas vēstures GCSE eksāmena ieviešanu Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā. Šis lēmums pieņemts pēc vairāk nekā desmit gadus ilgiem aicinājumiem, lai bioloģiskās daudzveidības zudums un globālā sasilšana tiktu iekļauti kā atsevišķs mācību priekšmets.
Saskaņā ar publicēto konsultācijas dokumentu, GCSE programma aptvers trīs pamatjomas: Apvienotās Karalistes dzīvotnes un savvaļas dzīvnieki; cilvēka ietekme uz dabu; un klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un dabas aizsardzības izpēte. Dabas pētnieks un raidījumu vadītājs Stīvs Bekšols norādījis, ka šī paaudze saskarsies ar lielākajiem izaicinājumiem cilvēces vēsturē, un kvalifikācija sniegs jauniešiem nepieciešamās zināšanas un rīkus, lai ne tikai saprastu šos izaicinājumus, bet arī būtu daļa no risinājuma.
Mācību saturs paredz arī analizēt cilvēka darbības, piemēram, zveju un mežu izciršanu, kā arī ikdienas paradumus – sākot no savvaļas dzīvniekiem draudzīgu dārzu veidošanas līdz ceļmalu pļaušanas samazināšanai – kā veidu, kā atbalstīt bioloģisko daudzveidību. Būtiska programmas daļa būs praktiskais darbs brīvā dabā: skolotājiem jānodrošina vismaz 20 stundu lauka darbu.
Izglītības ministre Bridžeta Filipsone uzsvērusi, ka lauka darbi var notikt skolas teritorijā vai parkā, lai nodrošinātu eksāmena pieejamību pēc iespējas plašākam jauniešu lokam, nevis tikai tiem, kuri var atļauties dārgus tālos braucienus. Dabas vēstures muzeja pārstāve Stefanija Holta norādījusi, ka koncentrēšanās uz stundām, nevis dienām ārpus telpām ļaus skolotājiem un skolēniem pievērsties vietējām sugām. Filipsone piebildusi, ka GCSE papildinās esošos priekšmetus, piemēram, bioloģiju un ģeogrāfiju, un ļaus jauniešiem praktiski pielietot iegūtās zināšanas sabiedrībā.
Dabas vēstures muzeja direktors Dags Gērs atzinis, ka mācības no grāmatām ir svarīgas, bet ne visiem, tāpēc jaunais eksāmens piedāvās pieejamāku veidu, apvienojot lasīšanu ar praktisku rīcību. Valdība iepriekš tikusi kritizēta par dabas vērtību noniecināšanu, jo premjerministrs Kīrs Stārmers un kanclere Reičela Rīvsa vairākkārt dabu raksturojuši kā ekonomikas izaugsmes šķērsli. Filipsone gan uzsvērusi, ka izaugsme nav pretrunā ar dabas vidi, un GCSE palīdzēs jauniešiem izpētīt savu interesi dabas pasaulē. Dabas vēstures mācības skolās plānots sākt vienlaikus ar pārskatīto GCSE ieviešanu pēc nesenās mācību satura un novērtēšanas pārskatīšanas.
