Jaunais ES sarunu vadītājs Falkoners sola paātrināt Lielbritānijas tuvināšanos Eiropai
Endrū Bērnhema valdības jaunais Eiropas lietu ministrs Hemišs Falkoners paziņojis, ka Lielbritānija centīsies straujāk un vērienīgāk tuvināties ES, jo īpaši pakalpojumu jomā, lai gan valdība nemainīs savas nostādnes par vienoto tirgu un muitas savienību.
Lielbritānijas jaunais kabineta ministrs, kas atbild par sarunām ar Eiropas Savienību pēc Breksita, Hemišs Falkoners paziņojis, ka premjera Endrū Bērnhema vadītā valdība centīsies panākt ciešāku un vērienīgāku sadarbību ar Eiropu. Viņš uzsvēris, ka Leiboristu partijas noteiktās "sarkanās līnijas" — atteikšanās no atgriešanās pie vienotā tirgus un muitas savienības — paliek spēkā, taču to ietvaros esot telpa vērienīgākiem soļiem.
Pēc Falkonera vārdiem, tuvākais lielākais progresa lauks varētu būt pakalpojumu nozare, iekļaujot iespējamu bezvīzu ceļošanu britiem, kas strādā ES, kā arī kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu. Viņš norādījis, ka tieši pakalpojumu jomā ES pati ir mazāk integrēta un meklē risinājumus produktivitātes problēmām, kas aktuālas arī Lielbritānijai.
Jauns temps sarunās
Falkoners, bijušais Tuvo Austrumu lietu ministrs un ārlietu dienesta diplomāts, teicis, ka vēlas ienest sarunās jaunu tempu, lai gan konkrēts nākamā ES-Apvienotās Karalistes samita datums vēl nav noteikts. Jūlijā plānotais samits tika atlikts pēc tam, kad jūnijā amatu atstāja premjers Kīrs Stārmers. Iespējams, nākamais samits notiks tikai oktobrī, lai dotu Falkoneram laiku iedziļināties detaļās.
ES diplomāti šovasar pauduši bažas, ka sarunas Stārmera vadībā zaudējušas virzību, īpaši strīdos par jauniešu mobilitātes programmu. Galvenā ķīlas problēma ir Lielbritānijas nevēlēšanās piešķirt ES studentiem tādu pašu zemāku maksu par studijām kā vietējiem studentiem, pret ko iebilst finansiāli spiestās augstskolas.
Falkoners atzinis, ka vienošanās jāsniedz labums abām pusēm, un solījis ņemt vērā universitāšu finansiālās grūtības. Viņš arī uzsvēris Eiropas solidaritātes principu nozīmi ārpus tirdzniecības — tostarp aizsardzības, drošības un klimata pārmaiņu izraisīto apdraudējumu, piemēram, meža ugunsgrēku, jomā.
Iepriekš panāktā vienošanās par pārtikas un dzērienu eksporta šķēršļu mazināšanu paredzēts stāsies spēkā līdz 2027. gada vasarai, taču Lielbritānijai neizdevās vienoties par iesaisti ES 150 miljardu eiro aizsardzības investīciju fondā "Safe" pēc strīda ar Franciju pagājušā gada novembrī.
