Japāna uzsākusi misiju akmeņu savākšanai no Marsa pavadoņa Fobosa

Japānas Kosmosa izpētes aģentūra (Jaxa) otrdien pirms rītausmas no Tanegašimas salas valsts tālajos dienvidrietumos veiksmīgi palaida kosmosa kuģi Martian Moons Exploration (MMX). Tā uzdevums ir atvest paraugus no Marsa pavadoņa Fobosa, un zinātnieki cer, ka tie palīdzēs noskaidrot Saules sistēmas un dzīvības izcelsmi uz Zemes.

Raķete H3, Japānas galvenā nesējraķete, ar bezpilota zondi pacēlās no Tanegašimas kosmodroma plkst. 4.41. Pēc stundas, kad kuģis atdalījās no raķetes augšējā pakāpiena, Jaxa zinātnieki palaišanu pasludināja par veiksmīgu, un kontroles centrā valdīja gaviļu noskaņa.

Plāns

Kuģim Marsa orbītu paredzēts sasniegt nākamā gada augustā. Tas no Fobosa virsmas savāks vismaz 10 gramus augsnes un iežu. Fobosa diametrs ir 22,5 kilometri, un tas Marsu apriņķo trīs reizes dienā aptuveni 6000 kilometru augstumā. Atgriešanās Zemē plānota 2031. gadā.

Misijas izmaksas ir 578 miljoni ASV dolāru. Piecu tonnu smagais kuģis iekļausies Fobosa orbītā un izlaidīs franču un vācu izstrādāto riteņu aparātu Idefix, nosaukts pēc baltā terjera no Asteriksa komiksiem. Fobosa gravitācija ir tikai tūkstošdaļa no Zemes gravitācijas, tāpēc aparāts pēc nosēšanās vairākas minūtes lēkās, līdz apstāsies. Tas 100 dienas pētīs virsmu, meklējot drošas nolaišanās un paraugu ņemšanas vietas.

Pēc tam nolaidīsies četrkājainais galvenais nosēdaparāts. Tas uz Fobosa pavadīs tikai divas stundas, urbjot un uzsūcot materiālu, un pēc tam atkal pacelsies. Pirms Marsa orbītas atstāšanas 2030. gada novembrī kuģis vairākkārt pārlidos otram pavadonim Deimosam.

Zinātniskā nozīme

Pār Fobosa un Deimosa izcelsmi pastāv divas hipotēzes: vai nu tie izveidojušies pēc debess ķermeņa sadursmes ar Marsu, vai arī ir asteroīdi, ko ievilkusi Marsa gravitācija. Jaxa norāda, ka atbilde palīdzēs izprast, kā uz zemes tipa planētām varēja rasties dzīvībai piemērota vide. NASA arī min, ka rezultāti noderēs turpmākajām Marsa misijām, tostarp cilvēku ekspedīcijām.

Misijā sadarbojas piecas kosmosa aģentūras. Vācijas Kosmosa aģentūras aparāta vadītājs Markuss Grebenšteins to nodēvēja par vienreizēju iespēju. Savukārt ASV un Ķīna sacenšas, kura pirmā atvedīs paraugus no paša Marsa; Ķīnas Tianwen-3 varētu to izdarīt jau 2031. gadā.