Indija: deportācijas Rietumbengālē rada bažas par cilvēktiesībām
Indijas varasiestādes Rietumbengālē sākušas plašu neatļauto imigrantu deportāciju, kas izraisījusi starptautiskas bažas un apsūdzības par iespējamu Indijas pilsoņu nepatiesu izraidīšanu.
Indijas valdošās partijas BJP solījums "atklāt, izdzēst un deportēt" pēc uzvaras vēlēšanās Rietumbengālē tiek īstenots praksē. Apmēram 4800 cilvēku jau ir nosūtīti atpakaļ uz Bangladešu, bet vēl 836 atrodas apcietinājumā. Rietumbengāles galvenais ministrs Suvendu Adhikari apstiprināja šos skaitļus.
Indijas iekšlietu ministrs Amits Šahs paziņojis, ka valdība centīsies padarīt robežas ar Bangladešu un Pakistānu "nepārvaramas", lai novērstu to, ko viņš dēvē par "sazvērestību valsts demogrāfijas maiņai". Šīs darbības ir ilgi gaidīts solījums, kas BJP ir palīdzējis iegūt politisko atbalstu, īpaši pierobežas apgabalos.
Tomēr šī politika izraisa arī asu kritiku. Cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka iepriekšējās "neatļauto imigrantu" meklēšanas reidos bieži tikuši aizturēti Indijas pilsoņi, īpaši bengāļu valodā runājošie musulmaņi. Aktīvists Haršs Manders uzsver, ka risks kļūdaini izraidīt Indijas pilsoņus ir ļoti reāls, ja pierādīšanas pienākums tiek uzlikts nabadzīgākajām sabiedrības grupām.
Bangladeša oficiāli protestējusi pret šīm deportācijām, nosaucot tās par "nepieņemamām" un uzstājot, ka tiks pieņemti tikai tie, kuru Bangladešas pilsonība ir pienācīgi apstiprināta. Eksperti norāda, ka šāda pieeja var radīt papildu spriedzi abu valstu attiecībās.
Opozīcijas partijas, piemēram, TMC, apsūdz valdošo partiju par imigrācijas jautājuma izmantošanu politiskās iegūšanai. TMC parlamentāriete Sagarika Ghose uzsver, ka deportācijām jābūt likumīgām un nevis politiskām.
Debates Rietumbengālē tādējādi pārsniedz tikai imigrācijas jautājumu — tās ir par pilsonību, identitāti un taisnīgu tiesvedību, kā arī par valsts atbildību.
