Igaunijas valsts revidenti kritizē 261 miljona eiro dīkstāvi riska kapitāla fondos
Igaunijas Valsts kontrole secina, ka valsts riska kapitāla fondiem pārskaitīja naudu pirms tās nepieciešamības, un 261 miljons eiro stāvēja noguldījumos, kamēr finanšu ministrija aizņēmās ikdienas izdevumiem.
Igaunijas Valsts kontrole konstatējusi, ka valsts pārskaitījusi simtiem miljonu eiro riska kapitāla fondiem, pirms tos bija iespējams ieguldīt. Rezultātā 261 miljons eiro palicis noguldījumos, lai gan finanšu ministrija vienlaikus emitējusi īstermiņa obligācijas, lai segtu Valsts kases ikdienas izdevumus.
No valsts budžeta fondiem, kurus pārvalda Igaunijas Uzņēmējdarbības un inovāciju aģentūras meitasuzņēmums SmartCap, piešķirts gandrīz 466 miljoni eiro. Revidenti norāda, ka pārskaitījumu apmērs un laiks netika saskaņots ar fondu ieguldījumu vajadzībām.
Ieguldījumi un izmaksas
- gada beigās SmartCap portfelī bija ieguldījumi 17 uzņēmumos un 16 apakšfondos. Ieguldījumu līgumu kopsumma bija 230,4 miljoni eiro, no kuriem izmaksāti 119,5 miljoni. Vēl 261 miljons eiro bija pieejams turpmākiem ieguldījumiem un izdevumiem, galvenokārt termiņnoguldījumos. Noguldījumi nesa procentus, taču par neizmantoto naudu tika maksātas arī pārvaldīšanas komisijas.
Valsts kontroliera pienākumu izpildītājs Janars Holms pieeju nodēvēja par neatbildīgu. Viņš norādīja, ka valsts atbalsts riska kapitāla tirgum var būt attaisnojams, taču budžeta līdzekļiem nevajadzētu stāvēt neizmantotiem, kamēr valdība aizņemas ikdienas vajadzībām.
SmartCap skaidroja, ka ieguldījumu darījumu sagatavošana var aizņemt vairākus gadus, jo līdz vienošanās noslēgšanai jāizvērtē simtiem iespējamo projektu. Revidenti atzīmē, ka parastajā riska kapitāla modelī investori naudu pārskaita tikai tad, kad tā nepieciešama saistību izpildei.
Neskaidri mērķi un pārklājošās lomas
SmartCap fondu uzdevums ir uzlabot inovatīvu uzņēmumu piekļuvi kapitālam, attīstīt zaļās tehnoloģijas un stiprināt aizsardzības rūpniecību. Tomēr mērķiem nav noteikti izmērāmi rādītāji vai termiņi, tāpēc grūti novērtēt, vai ieguldījumi sasnieguši mērķi.
Revidenti kritizēja arī to, ka ekonomikas ministrija vienlaikus ir politikas veidotāja, investors un finansēšanas līgumu uzraudzītājs. Ieguldījumu noteikumi izkaisīti vairākos dokumentos un lielākoties ir konfidenciāli. Valdībai iesniegtie materiāli nesniedza līdzsvarotu ainu par fondu finansēm, riskiem un ietekmi uz budžetu.
Vairāk nekā puse SmartCap ieguldījumu saistību vērtības novirzīta ārvalstu fondu pārvaldniekiem. Tās ministrijas atbildē tolaik ekonomikas ministrs Erkki Keldo norādīja, ka ziņošana uzlabota un sākts vērtēt ieguldījumu ietekmi. Ministrija apsver SmartCap brīvos līdzekļus novietot Valsts kasē un plāno pārskatīt pārvaldības modeli.
