Igaunijas Tieslietu ministrija vēlas atstāt parādniekiem vairāk naudas

Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija ir izplatījusi priekšlikumu grozīt Izpildes kodeksu, kas ļautu parādniekiem paturēt vairāk no saviem ienākumiem nekā pašlaik, tādējādi mudinot viņus strādāt oficiālajā ekonomikā. Saskaņā ar ministrijas datiem aptuveni 100 000 parādnieku Igaunijā ir parādā apmēram 20 000 fiziskām un juridiskām personām.

Galvenās izmaiņas paredz aizstāt pašreizējo sarežģīto aizsargāto ienākumu aprēķināšanas sistēmu ar vienkāršāku, uz procentiem balstītu modeli. Saskaņā ar priekšlikumu no ienākumiem, kas ir līdz minimālajai algai, varētu ieturēt 10 procentus, no ienākumiem no vienas līdz divām minimālajām algām – 30 procentus, bet no ienākumiem virs divām minimālajām algām – 50 procentus. Augstākas likmes varētu piemērot uzturlīdzekļu gadījumos.

Piemēram, ja parādnieks pelna mazāk par minimālo algu 946 eiro mēnesī, no viņa ienākumiem tiktu ieturēti 94,60 eiro. Ja ienākumi ir no vienas līdz divām minimālajām algām, ieturamā summa būtu no 94,60 līdz 567,60 eiro. Ja ienākumi pārsniedz divas minimālās algas, ieturamā summa būtu virs 567,60 eiro mēnesī.

Ministrija uzskata, ka jaunā sistēma padarīs izpildi skaidrāku, samazinās administratīvās izmaksas un ļaus parādniekiem saglabāt pietiekami daudz ienākumu pamatvajadzībām. Cerams, ka izmaiņas mudinās cilvēkus palikt oficiālajā darba tirgū, nevis slēpt ienākumus vai strādāt ēnu ekonomikā.

Kreditoriem arī varētu būt ieguvums, jo maksājumi kļūtu stabilāki un prognozējamāki. "Ja parādnieks paliek oficiālajā darba tirgū un nepazūd ēnu ekonomikā, ir lielāka iespēja, ka maksājumi turpināsies regulāri un prasījums galu galā tiks apmierināts," teikts ministrijas politikas priekšlikumā.

Reforma arī samazinātu tiesu un tiesu izpildītāju slodzi, jo tiktu ierobežots lūgumu samazināt ieturējumus un strīdu par izpildes darbībām skaits. Saskaņā ar priekšlikumu aizsargājamā neieturamā summa attiektos tikai uz vienu parādnieka bankas kontu. Papildu konti būtu pilnībā pakļauti ieturējumiem. Darba devējiem vairs nebūtu jāpārvalda ieturējumu rīkojumi vai jāsazinās ar tiesu izpildītājiem, ja alga tiek ieskaitīta kontā Igaunijas kredītiestādē.

Ministrija lēš, ka jebkurā brīdī ir no 400 000 līdz 500 000 izpildes lietu, kas skar ap 90 000 parādnieku, tāpēc uzņēmumi varētu ievērojami ietaupīt administratīvās izmaksas. Izņēmumi paliktu ienākumiem, kas tiek maksāti caur trešajām pusēm vai ārvalstu banku kontiem, un pabalsti, kas paredzēti trešajām personām, piemēram, bērnu pabalsti, joprojām būtu neieturami.

Ministrija sāka reformas sagatavošanu 2024. gadā pēc ieinteresēto pušu konsultācijām. Tiek prognozēts, ka likumdošana nonāks parlamentā nākamā gada otrajā pusē, bet jaunā sistēma stāsies spēkā 2028. gadā.